una chica mala ([info]noamii) rakstīja,
@ 2005-02-24 14:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:izteikti paškritisks
Mūzika:SoundArcade - Taste And Forgive

Aktrise no Sadegušā Teātra

Mans pasniedzējs, lai gan igauņu izcelsmes, tomēr gudrs cilvēks, teica pravietiskus vārdus: ''Well... Dzīvo gruntīgs Robinsons uz vientuļas salas - nu un tad? Nav viņam problēmu! Parādās uz salas 2 sievieši - lūk, TĀ jau ir problēma!'' Attiecības, manuprāt,lai arī katram savas, tomēr ir lielākā globālā problēma. Tas cilvēks nav NEVIENAS manas asaras vērts, pat ne tās, kas nevilšus norit vējā un aukstumā, pat ne tās nieka lāsītes dēļ, kas pasprūk sīpolu mizojot, bet es esmu īsta mater dolorosa, patiesībā dumja aitiņa, aktrise no sadegušā teātra, kas pati nenojauš, kādu lomu spēlē uz jau sen malkā sazāģētiem skatuves dēļiem. Aplaudējiet man, lūdzu, šis ir mans neatkārtojamais iznāciens, nesiet man klēpjiem sārtas rozes un atsūtiet limuzīnu pie manas bēdu lejas ap 8.00. Vai jūs pazīstat sajūtu, kad prāts pieteicis nežēlīgu karu sirdij, vai esat piedzīvojuši drūmo stāvokli, kad jūsu ķermenis un dvēsele ir vienīgie ieroči, ko tie izmanto šajā karā?  


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]noamii
2005-02-25 16:57 (saite)
nepakārtos vis. cilvēki paliek riebīgi tikai pč mijiedarbības ar citiem cilvēkiem. Bet tur - tikai koki un krūmi un pa kādam oposumam. Dzīvotu kā mīļais - kur tad liktos :p

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]untouchables
2005-02-25 16:59 (saite)
Nēē... beidz tikai ne ar viņu... :) Es saprotu, ka cilvēkus ir vērtīgi pieņemt tādus kādi ir, bet tā kā man tas ne vienmēr izdodas es turos no tādiem pa gabalu... :))) Uz vienas salas ir pagruuti... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]noamii
2005-02-25 17:05 (saite)
tad, kad Tu nonāktu uz tās salas, tad tev neviens neprasītu, vai tu pieņem vai ne. :P :P Bet dzīvē - es uzskatu, ka cilvēki ir jāšķiro, draugi ir jāizvēlas, kāpēc sevi mocīt, mēģinot pieradināt kādu briesmoni. Problēmu un piekāpšanās tāpat būs gana, arī īstā draudzībā. Ja saproti manu domu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]untouchables
2005-02-25 17:13 (saite)
Saprotu un ļoti pat labi... :) Atbildēšu uz tavu jautājumu par to sevis mocīšanu... Ir tā(pēc manām domām protams): ka tikai sevi mocot var tikt pie grandioziem panākumiem... Ja tu ņemies ar kāda "briesmonīša" pieradināšanu tad tu ļoti daudz no tā vari mācīties... :)) Protams ar mazohismu nav vērts nodarboties... Tikai šķiet kāds paties budhista sekotājs spēj pret visiem vienādi izturēties... :P :)) Bet ir vērts tiekties uz to lai pēc iespējas mazāk šķirotu cilvēkus... :) Nesaku, ka man tas izdodas:: :)) ne tuvu ne... :) Bet es uz to eju un ik pa laikam piedomāju... :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]noamii
2005-02-25 17:20 (saite)
''Ja tu ņemies ar kāda "briesmonīša" pieradināšanu tad tu ļoti daudz no tā vari mācīties''
Jā, to es nenoliedzu, mācīties var arī piesitot sevi krustā un pakarājoties kādas pāris dienas :P Es domāju, ka visu to pašu var iemācīties arī attiecībās ar kādu sev tīkamu cilvēku. Pat divus līdz ausīm iemīlējušos cilvēkus piemeklē visādas liksts, kaita vienu otra rīcība. TUR ir tās mācības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?