una chica mala ([info]noamii) rakstīja,
@ 2005-02-20 09:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Eolika - Tava Atnākšana

Tikumības Skola

Tas taču nav pareizi, ka mēs mīlam tik stipri, ka esam gatavi piedot viszemiskākās nekrietnības un pazemojumus, esam gatavi aizmirst pārciestās sāpes un ieslēgt aizvainojumu dziļi sirdī aiz trejdeviņām atslēgām. Agri vai vēlu atradīsies kāds kramplauzis, kas atmūķēs vaļā tās smalkās slēdzenes un viss lūzīs, velsies un sagraus, satrieks, iznīcinās kā sniega lavīna mazus kalnu ciematus. Patiesības stunda visām Solveigām.

Ja viens mīl vairāk par otru, nekad nekas vairs nav glābjams.

Visnotaļ īsa nedēļas nogale ar mazdrusciņ postpadomisku piegaršu un daudz nepatikšanām vientuļā, gluži laikmetīgā viesnīcā un visnotaļ puritāniska naktsdzīve klusos naktsklubos. Un visnotaļ neauglīgas pārdomas. Varbūt arī sava veida mēģinājums sevi savaldīt un mainīties. Varbūt biežāk derētu tā uzspodrināt to milzīgo, nesaprotamo vērtību diapazonu - lai nekas tur neierūs kā tagad.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]piziks
2005-02-20 22:21 (saite)
aiz lielas mīlas jau piedot var, bet iekšā jau tāpat sēdēs tas vecais sarūgtinājums un skumjas:"nu kā gan tas otrs varējam man KO TĀDU nodarīt.."

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]noamii
2005-02-20 23:17 (saite)
tā jau ir tā lielā sāpe. tā nav pareizi, tā nedrīkst! ! bet neko diemžēl nevar padarīt.. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?