Garastāvoklis:	touched
Mūzika:	Rufus Wainwright - Cigarettes And Chocolate Milk

Dieu est grand, je suis toute petite

Visai nīgrs noskaņojums. Dusmojos uz LU, DC++ un uz tik cimperlīgām un izlepušām ausīm kā manējās, jo , redz, viņas necietīs neko citu, izņemot tīru zeltu. Universitāte mani ienīst, es ienīstu datorus, un tukšās valodas par manī ritošajām spāņu aristokrātu asinīm, jādomā, ir taisnība.

Mani gaužām aizķēra vakar beidzot redzētā franču filma. Lai gan šo to (atzīšos, visai daudz) man nebija lemts līdz galam izprast un pieņemt, zināms šarms tur pilnīgi noteikti ir. Mišela vēlējās pāriet jūdaisma ticībā, jo viņas mīļotais vīrietis, uz kuru man nez kādēļ ir lielas dusmas, bija ebrejs. Mišela ievēroja sabatu, gāja uz sinagogu un apguva visas smalkās lietiņas par jūdaismu. Atskaitot faktu, ka meitene pilnīgi noteikti ir ķerta, viņas absēstīgā centība šķita pagalam aizkustinoša un man sirdij tuva. Tikai tur ir stipri par maz jūtu. Vai arī ļoti ļoti daudz jūtu, un visas paslēptas, tā lai man būtu grūtāk skatīties.

Diena ir tik milzīgs dranķis, ka gribas to iemīcīt atkritumu spainī kopā ar apelsīnu mizām, saraudātiem papīra mutautiņiem un nožēlojamiem gultapakšas putekļiem. Ir ļaunums  bez labuma, taču pēc ļaunuma vienmēr nāk kas skaists, un dieviņš visu saliks savās vietās. Dievs ir liels, es - ne.