Tas ir gandrīz neiespējami sevi noskaņot darbam ar lietām, kas neizraisa interesi, liekas nevajadzīgas, nav līdz galam izprastas, ir jāveic pārāk daudz izmantojot datoru(ačeles sāp).
Tā jau divas stundas sēžu un prokastinēju.
Ai stulbās sekcijas un sekciju protokoli.

Un vēl visas nedienas ar zirgu un viņas lielo caurumu sānā. Tas vnk uzdzina panikas lēkmi.Labi biju stallī redzēju. Skats jau briesmīgs ar tādu vaļēju brūci, bet ko es vairs varu izdarīt. Šūt tur nav ko- pacietība un jāgaida uz labāko.