Tā pa vienai dienai
Attīram domas, vidu un it visu ap sevi.
Atsakamies no visa nejaukā vai kaitīgā un still atradu aiz skapja atstātu cigarešu paciņu un numuru ar parakstu Baiba.

Diena pavadīta vāļajoties pa gultu.
Prieks, ka varu turēt telefonu izskēgtu jau kādu trešo dienu.
Rīt tomēr nekur nebraucu.
Ceru uz saulīti lai varu vāļāties upmalā. Drīz savādāk izbalēšu pavisam.

Biju jau aizmirsusi, kā tas ir dzīvoties uz riteņiem. Visa tā mētāšanās starp vacāku mājām, savām mājām, Rīgu un mazliet Valmieru un nē uz Jelgavu gan tagad braukt kādu laiku negribas.

Vēl mazliet jāuzkrāj spēks braucienam uz Šauļiem. Žēl tikai, ka mazliet sačakarēju iespēju braucienam uz Angliju.To varbūt citreiz.

M aizgājusi no savas sievas tāka varētu arī uz kādu laiku pa Bausku pavandīties.

Vēl divi mēneši, lai nezaudētu derībās, bet visvieglāk iekrist ir uz vieglām lietām.