From: ninona	Date: 7. Jūlijs 2005 - 10:26		(Links)

Un mani bērni izturēsies ar cieņu pret maizi. Kad nokritīs - pacels un noskūpstīs.
Es nezinu kā citiem, bet es visvairāk paņemu tieši no vecvecākiem, arī tradīcijas un mīlestību. Vecāki ir cieti, padomju laikos (aiz)taisīti.
Un tradīcijas nav smagums. Man tās ir prieks. Kā Līgo vainags. Kā šūpoles Lieldienās. Kā smaržīgs gaiss Ziemssvētkos. :)

	From: homo_ludens	Date: 7. Jūlijs 2005 - 11:51		(Links)

Man prieks par tevi:) Bet par sevi nezinu, es gatavais pilsētas nezvērs, kas neatminas savas saknes:(

From: ninona	Date: 7. Jūlijs 2005 - 11:54		(Links)

Reiz rautin rāvos uz pilsētu, lielu, skaļu, cilvēkiem pilnu.
Tagad - dodiet māju mazu laukos, kur dzeguzes, kur zaķis pāri dārzam, kur smaršo PASAULE. :)
Dievinu lauku romantiku.
Bet vispār - kur iestādīsi kājas, izaugs saknes. Ja ne tev, tad VIŅIEM. :)

	From: homo_ludens	Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:01		(Links)

*nekas*

Lekns mežu palags, kad mostos.
Acis melnzemi pilnas, bet nekas.
Aijāju kādu sapni gurdās skropstās
Un visi strauti, tie sākas tepat.

Pasaule pilsētu kūkumu plecos rit,
Irst betona dzīslas, bet nekas.
Un sirds torņa vietā laiku sit,
Tak es jau zinu - laiks sākas tepat.

Kādam citam izritināta maģistrāle,
Uz kuras uzmaldījies, bet nekas -
Tvanīga nakts un matus atmet zāle,
Un, ja par debesīm, tās sākas tepat.

From: ninona	Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:05		(Links)

MMMMMMMMMMMMMMMMMM
Baro manu dvēseli!
Man šodien tā slāpst tieši pēc tā!

Un nekas - mēs dzīvojam tepat.

	From: homo_ludens	Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:09		(Links)

tepat;)