*nekas*

Lekns mežu palags, kad mostos.
Acis melnzemi pilnas, bet nekas.
Aijāju kādu sapni gurdās skropstās
Un visi strauti, tie sākas tepat.

Pasaule pilsētu kūkumu plecos rit,
Irst betona dzīslas, bet nekas.
Un sirds torņa vietā laiku sit,
Tak es jau zinu - laiks sākas tepat.

Kādam citam izritināta maģistrāle,
Uz kuras uzmaldījies, bet nekas -
Tvanīga nakts un matus atmet zāle,
Un, ja par debesīm, tās sākas tepat.