Dīvaini. Tā īstā mīlestība pret mūsu senčiem pārādas, kad pieaugam.
Vismaz man.
Bērnībā nebučoju, nemīļoju omītes.
Tagad... tā milzu cieņa, kas ir pret saknēm, cilvēkiem, no kuriem esmu cēlusies, es varētu gulēt pie viņu kājām, es tikai nobučoju vaigu, ausi, nu kur nu kuro reizi ātrajā bučā trāpu.
Nujā. Nemāku to izstāstīt.
Mīlestība noliek mani pie viņu kājām.
Cienīt, godāt, mīlēt, sargāt, rūpēties, lūgt.
Mazgāt kājas avota ūdenī, nožāvēt savām lūpām, sildīt savām rokām, svētīt, saņemt svētību.