Un mani bērni izturēsies ar cieņu pret maizi. Kad nokritīs - pacels un noskūpstīs.
Es nezinu kā citiem, bet es visvairāk paņemu tieši no vecvecākiem, arī tradīcijas un mīlestību. Vecāki ir cieti, padomju laikos (aiz)taisīti.
Un tradīcijas nav smagums. Man tās ir prieks. Kā Līgo vainags. Kā šūpoles Lieldienās. Kā smaržīgs gaiss Ziemssvētkos. :)