P atkal lielāko daļu rīta gauži noraudāja, jo jāiet uz dārziņu. Tas ir ļotiļoti demotivējoši.
P nevis ir bērnudārzā slikti, bet viņa pati sev neļauj tur priecāties. Šitais meitēns arī māk turēt ciešanu līniju tāpat, kā es. Neļausies labajām emocijām neparko.
Savukārt M skolā beidzot atgriezusies klases audzinātāja. Šodien tad beidzot uzrakstīšu zīmi, ka M drīkst nākt mājās pati. Un vēl cītīgi jāspēlē klavieres, jo drīz kārtējais koncertiņš.
Es jau uzreiz rītam pierēķināju papildu laiku, nekavējām. P, kad sākas ģērbšanās, ir pat ļoti mierīga, bēdīgu ģīmi ļaujas nolemtībai. Kāpnēs vēl pagaudoja, bet nokāpa lejā pati. Un pēc tam dārziņā jau pārģērbta pie grupas durvīm mēģināja asaras birdināt. P ļoti aši nolasa manu nelokāmību un ļaujas lemtajam liktenim. Un tad mani ir jo īpaši skumji...
jap, manējā arī, iesēdināta mašīnā, ilgi klusējot skatījās vienā punktā (patiešām ilgi, šorīt bija jābrauc no Juglas līdz Pārdaugavai), līdz vienkārši aizmiga. un man visu laiku bija jādomā, vai ar to dārziņu nedaru viņai pāri, jo dabā tā jau vien ir, ka mazuļi ganās kopā ar mammām. vismaz jāmēģina šodien produktīvi strādāt, lai no šīm ciešanām būtu jēga.
Dabā šitā vecuma mazuļus barā pieskata (paralēli podu taisīšanai) pāris vēl dzīvās nedarbspējīgās večiņas, bet visi darbspējīgie mežā medī (vīrieši) vai ēdamās augu daļas ievāc (sievietes). Man arvien vairāk ir sajūta, ka no svara ir tas, kā (un vai) audzinātājas veido attiecību klimatu grupā.
nu jā, mums bija atkāpe no normas, jo bērns šonakt nakšņoja pie manas maman, kur valdošas uķipuķi droši vien kontrastē ar pieklājīgo, taču konstanto robežu turēšanu, kas ir dārziņā.
Protams, viņa jau neko sliktu bērniem nedara. Viņa vienkārši nedara neko.
Ja nekas nemainīsies, tad uz nākamo gadu lūgšu pārcelt uz blakus grupu, tāpat jau notiks visādas pārcelšanas, jo pusei no P grupas nākamgad pienākas piecgadnieku sagatavošana.
Tač nav viņai tur slikti. Vakar arī visu dienu pavadījusi priecīga, ar visiem draudzējusies utt., vakarā saņēmu enerģijas pilnu. Jauna grupa tagad neko nemainītu. Un otrā grupā nav brīvu vietu, ir cerība tikai uz rotāciju nākamgad, jo BD pametīs pusotra grupiņa un atkal būs kaut kas jākombinē...
mēs, pieaugušie, zinām, ka dažreiz nevajag samierināties ar daudzmaz labiem apstākļiem. ja ir pieejams kaut kas bišķi labāks, vajag neatlaidīgi tiekties pēc tā, arī tad, ja esošā vieta nav nemaz tik slikta! varbūt P arī ir ko tamlīdzīgu izštukojusi :) kas būtu pilnīgi normāli. kāpēc nepretoties vietai, kas nav foršākā no iespējamajām?
Ļoti loģiski. Viņasprāt labākā vieta ir kaut kur divatā ar labāko draudzeni. Draudzenei maza māsiņa, mamma uz BD neved... Man ir plāns censties uzlabot viņas dienas tur pieejamajos apstākļos. Bērnam ir problēma ar draudzēšanos.
LR, protams, bija super. Te jau arī rudenī gāja ar prieku. Mājās negribēja nākt un brīvdienās uz dārziņu prasījās. Daļa no P uzvedības ir "poza", jo pašā dārziņā viņa nekādas problēmas neizrāda.