 |
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ninona |
|
|
|
|
Vakar bijām uz donorpasākumu Tērvetes dabas takās.
Sajūta, ka uz turieni never again, mēs tapām pārguruši un laikapstākļu maiņas dēļ arī nosaluši. Un visu nemaz neredzējām.
Bērni mājupceļā aizmiga, M uz 20 min., P uz 2+ stundām, JO uz šosejas jau mūspusē trāpījām uz stāvošu sastrēgumu, ko izraisīja milzu cisternas grozīšanās ceļremonta radītajās šaurajās vietās. Pārbraucām vien ap pusē 9iem, gulēt taisījāmies ap 11iem. Labi, ka P aizmiga diezgan viegli, esmu samērā izgulējusies, bet tā, ka tomēr ne gluži.
Rīts sākas ar aizpampušām acīm un vājumu ķermenī. Gud.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tērvetes dabas takas ir tas pats, kas Tērvetes dabas parks (tas ar rūķīšu mežu un pasaku mežu)? Mēs katru gadu braucam un manā prātā tā ir viena no foršākajām vietām ar bērniem, tik nevajag plānot izstaigāt visu. Mēs parasti braucam augšā uz stāvvietu un tad pašā mežā rēķināmies ar apm. 2h+ kautkas. Jā, sanāk pagarš brauciens un itkā īss pasākums, bet tas ir tā reālistiski (jo gandrīz vēl viena stunda paiet, kamēr izkrāmējas, nopērk biļetes, visiem wc, tiek līdz pirmajām atrakcijām, un tad tas pats viss atpakaļceļā :D). Šogad bijām mežā 3h, jo MM bija rati uz kuriem M daudz vizinājās, pagāšgad M bija ar savu skrejriteni, arī bija labi.
Ja pirmajā reizē biju ārkārtīgi kritiska pret jebkādiem papildus tēriņiem, tad otrajā reizē sapratu, ka kafejnīcā paēst arī ir forši un saldējums pa vidam arī varbūt dod drusku atelpu un spēkus. Un šogad sarunājām, ka varēs vienu suvenīru katru reizi, jo redzu, ka bērnam patīk atcerēties.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tas pats tas pats.
Mums pat nebija plāns redzēt visu. Plānā bija 3 daļas - 1. "gaisa takas", tur devāmies visi kopā, jo viens augšā ar M, otrs lejā ar P. 2. Pēc tam A gāja nodot asinis, bet es ar meitenēm uz rotaļlaukumu (tur bija arī radošās darbnīcas un tā). Izložņājos kādas 2h viena ar viņām. Pēc tam tikai uzēdām (ēdiens un nauda bija pie A, ha-ha), 3. sagaidījām Auļu konci un tad kājiņām atkal uz mašīnu.
Neko diži pa mežu neložņājām, uz torni nebijām utt., bet nogurums sakrājās baigais - gan no tās ložņāšanas, gan aukstuma (jakas arī palika pie A), galu galā arī gaisa takas iemēģināju.
Priekš P bijām skrejriteni paņēmuši, bet pabrauca vien pāris minūtes. Atpakaļceļā uz mašīnu visu to gabalu gandrīz aizmigušu bērnu nesu.
Mēs parasti braucam pastaigāt pa Līgatnes takām, tas mums tuvu. Mežs, dzīvnieki.
Vienīgais, kas tiešām Tērvetē bija forši - tā rotaļlaukuma zona ar "pili", ložņājamiem, labirintu. Koka skulptūras bija neinteresantas un atbaidošas, kā jau tas lielākoties ir. Bet pašlaik, kamēr ceļu remonti - ilgs ceļš, pārāk ilgs ceļš.
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
atpakaļ? tālāk? 
