Vakar bijām uz donorpasākumu Tērvetes dabas takās.
Sajūta, ka uz turieni never again, mēs tapām pārguruši un laikapstākļu maiņas dēļ arī nosaluši. Un visu nemaz neredzējām.

Bērni mājupceļā aizmiga, M uz 20 min., P uz 2+ stundām, JO uz šosejas jau mūspusē trāpījām uz stāvošu sastrēgumu, ko izraisīja milzu cisternas grozīšanās ceļremonta radītajās šaurajās vietās. Pārbraucām vien ap pusē 9iem, gulēt taisījāmies ap 11iem. Labi, ka P aizmiga diezgan viegli, esmu samērā izgulējusies, bet tā, ka tomēr ne gluži.

Rīts sākas ar aizpampušām acīm un vājumu ķermenī. Gud.