From: virginia_rabbit	Date: 8. Maijs 2014 - 22:48		(Links)

tas ir šausmīgi par to teātri. es atceros, kā mums skolas teātra pulciņā ingmārs čaklais dalīja lomas - visiem bija īstas lomas, prīmas un jokdari, bet man kopā ar vienu slimotāju, kas nekad nenāca, - Cīrulīšu koris. saproti, man!! kas bija uzvarējusi lugu inscenējumu skatē valstī, katru gadu produktīvi startējusi daiļlasīšanas konkursos, kas vairāk par visu sapņoja spēlēt teātri - man bija pazemojošs Cīrulīšu koris ar pāris atkārtojamiem vārdiem. es slēpu asaras katrā mēģinājumā un sirds vienkārši lūza, skatoties, kā citi mēģina īstas lomas. beigās tas pulciņš izjuka, izrādi nekad nenospēlējis, dalībniekiem sākās pusaudžu issues, lekšanās, nedisciplinētība un tā, bet man teātra mīlestība palika. gāju vēlāk citos teātra pulciņos un kino skolās, par aktrisi gan nekļuvu, bet ko vēl var zināt - varbūt kļūšu.
gribēju teikt, ka dalu sāpi.

From: ninona	Date: 9. Maijs 2014 - 07:02		(Links)

Oj, Tava sāpe daudz lielāka.

Man viena paliela teātrasāpe palikusi no vidusskolas laika mazpilsētas ļoti labajā amatierteātrī (esmu no vietējās teātrmīļu dzimtas). Vienai izrādei gatavoja 2 sastāvus, es skaitījos otrajā. Dāma no pirmā sastāva nospēlēja tikai PIRMIZRĀDI, dabūja paspīdēt, bučas, puķes, pēc tam izstājās. Es spēlēju visās pārējās ļoti daudzajās izrādēs, bet to pirmizrādes spīdēšanu nedabūjusi...

Man žēl par M, bet neatļaujos pašlaik to viņai paust. Zinu, ka viņa tiešām ir varoša, mums skatuve gēnos ierakstīta, arī profesionālā līmenī. Bet audzinātājas lielās lomas sadala tiem bērniem, kuri ikdienā skaļāk uzvedas. Līdzīgi kā viņu dziedāšanā - M nedzied pirmajā plānā, jo viņa nepanes, ka citi bērni droši bauro (cāļkonkursa laureāti, aha), viņa labāk tās dziesmas klusi, bet melodiski padzied sev vai man.