From: ninona	Date: 9. Maijs 2014 - 07:02		(Links)

Oj, Tava sāpe daudz lielāka.

Man viena paliela teātrasāpe palikusi no vidusskolas laika mazpilsētas ļoti labajā amatierteātrī (esmu no vietējās teātrmīļu dzimtas). Vienai izrādei gatavoja 2 sastāvus, es skaitījos otrajā. Dāma no pirmā sastāva nospēlēja tikai PIRMIZRĀDI, dabūja paspīdēt, bučas, puķes, pēc tam izstājās. Es spēlēju visās pārējās ļoti daudzajās izrādēs, bet to pirmizrādes spīdēšanu nedabūjusi...

Man žēl par M, bet neatļaujos pašlaik to viņai paust. Zinu, ka viņa tiešām ir varoša, mums skatuve gēnos ierakstīta, arī profesionālā līmenī. Bet audzinātājas lielās lomas sadala tiem bērniem, kuri ikdienā skaļāk uzvedas. Līdzīgi kā viņu dziedāšanā - M nedzied pirmajā plānā, jo viņa nepanes, ka citi bērni droši bauro (cāļkonkursa laureāti, aha), viņa labāk tās dziesmas klusi, bet melodiski padzied sev vai man.