dzejolis
***

Pa ielaam dubljainaam liist lietus, veeji shnjaac,
Un istabaa tik tumsh un auksts un galds nav klaats,
Un, vientuliigi seezhot, saak domas taalu skriet,
Sen aizmigushi teeli gar aciim garaam skrien.
Tie dzimteni man teelo, tie raada pagaatni,
Un gaishas rozhu ainas gaazh skumjaas dveeseli;
Jo kapaa sen jau grimis ir laimes laiks un prieks
Un kveelojoshu sirdi sedz ziemas aukstais sniegs.

***