schizm žurnāls

> jaunākie ieraksti
> kalendāris
> draugi
> par mani
> 20 pirmie slīcinātie

Sunday, January 28th, 2007
02:36
vells parāvis, nu! jēli, ka mani šāds notikums rosināja te beidzot kaut ko ierakstīt, bet es vienkārši nevarēju neko nepateikt (cik brīnišķīgi, ka latviešu valodā ir atļauti vairāki noliegumi vienā teikumā)...

http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317984 nolādējat to dziesmu, ir tā vērts. es brīnos, ka viņi vēl nav pieminējuši partiju nosaukumus tur un nav izsūtījuši ierakstu ar šo dziesmu visiem, kam pāri 60. es aplaudēju Kalvītim, kas beidzot ir noslēdzis šo robežlīguma brēku, nav ko cīnīties par to, kas nekad nav bijis mūsu.

pilnīgas muļķības, papiņ, ejam tālāk...

(pīkstēsi?)

Tuesday, November 21st, 2006
22:10
es vienkārši nemāku mainīties.

(pīkstēsi?)

Friday, November 10th, 2006
15:49
pēdējā laika dīvainākie joki, ko man nācies dzirdēt. Tiesa gan, daži no tiem diezgan labi, bet tā cilvēka humora izjūta ir viena apbrīnojama lieta.

ļaunie joki:

onkulis paceļ meitenīti aiz astes un sāk griezt pa gaisu stipri spēcīgi. Pēkšņi pienāk tantiņa un saka: " Ko Jūs darāt, jaunais cilvēk, viņai taču sāp", uz ko onkulis :" Vai tantiņ, nesāp, viņa tāpat mirusi".

vēsturnieku jociņi:

iedomājies, tā meitene lasot referātu teica nevis Ravenna (uzsvars uz a), bet gan Ravenna (uzsvars uz dubultenn)!
SIA Vestgoti nespēja maksāt SIA Ostgoti tirdzniecības nodokli, tāpēc bankrotēja.

šovinistieskie jociņi:

tā reklāma par dzimumu vienlīdzību pa TV, kur sieviete virtuvē pieķēdēta. manuprāt, tīri labs humors.

kreatīvie joki:

izliet pudeli ūdens zem sava loga, pagaidīt, kamēr tas pārvērša par ledu, un tad, sēžot pie loga, skatīties kā cilvēki krīt.

novecojušie joki:

politika.
komentēt seriālus.
latvietis, krievs un amerikānis sacenšas, kurš ar mašīnu pārbrauks pāri sūdu kaudzei. brauc krievs ar savu mersedesu - nogrimst. brauc amerikānis ar biezo bembi - nogrimst. brauc latvietis ar savu zapiņu un pārbrauc pāri. pārējie brīnās:
-eu, vecīt, kā tu to izdarīji?!
- āreše, sūds sūdā negrimst!

sliktie joki:

gāzes un elektrības cenu celšanās.

lielākais joks:

dzīve

(pīkstēsi?)

03:04
Sievietēm ir daudz dažādi smaidi.

Tagad visus nosaukt nemaz nav iespējams, bet sievietes, atpazīstot viena otras smaidu uz ielas vai kādā kafejnīcā, vai vienalga kur, runā bez vārdiem. Ir smaidi, kuri tevi sagaida no rīta trolejbusa pieturā, kas saka :
- nu tā.. izkāpu no gultas ar labo kāju, uztaisiju bērniem garšīgas brokastis, skrienu uz darbu, un lai arī līst lietus, varbūt pasmaidot varēšu kādam uzlabot dienu.
un es pasmaidu:
- paldies un lūdzu.

Tad ir smaidi, kas tev saka, nē, nevis tev saka, bet sev saka:
- Tik patīkama nakts man ilgi nebija bijusi.. Tagad diena paskries nemanot, nevaru sagaidīt, kad viņu atkal redzēšu!
Tie smaidi par puišiem ir vslabāk atpazīstami, jo tad acis staro. Un es pasmaidu:
- laimīgā.

- Es esmu pelnījusi sevi palutināt. Aiziešu mājās, karsta vanna, laba mūzika, kafija, ā un šodien taču romantisko kino pa televizoru rāda..
- Vai kāds viņai kažoks, man liekas tās peļķes dubļūdens uz tās ūdeļādas dikti labi izskatītos...
- haha, kā man toreiz kāja paslīdēja, es droši vien smieklīgi uz tā ledus izskatījos.
- Gribas kādam pazvanīt, hmm, diez kas priecātos par manu zvanu...




..un tā mēs sarunājamies

(pīkstēsi?)

Thursday, June 8th, 2006
12:04
cilvēkiem ir visādas stulbas fobijas(iņas), kā piemēram dažiem nepatīk uzkāpt uz asfalta vietās, kur ir kādi pleķi, citi atkal izvairās no tām elpas dvašām, kas rodas ziemā izelpojot silto gaisu. dažiem nepatīk, ka krīt mati ārā, un nepatīk, ka citiem ir izkrituši mati. bet tas viņiem neliekas vienkārši pretīgi, bet viņiem tas nepatīk līdz pakāpei, kad viņi absolūti atsakās būt saskarsmē ar šīm mazajām parādībiņām, lai neizraisītu sev šo tikļotinepatīkamo sajūtu. nu tad man šī parādība ir matu (tauku?) nospiedumi uz sabiedriskā transporta logiem. vienalga, cik tev arī tīri tie mati nebūtu, vienmēr tur paliek tie nospiedumi, kas atgādina blusu mītni, tāpēc lūdzu tev, braucot ar sabiedrisko transportu, labāk atstutēt galbu pret blakussēdošā plecu, nekā loga rūti.
paldies par sapratni.

(pīkstēsi?)

11:57
bija sarkanās baterijas un melnās baterijas, un viesistabā uz grīdas viņas tieši šajā brīdī izkārtoja uzbrukuma stratēģijas kombināciju. melnās bija izveidojušas vienu lielāku aplīti pie kumodes, sarkanās aptuveni metra attālimā bija izkārtjušas vienu tādu pavisam maziņu aplīti (likās, attāluma noteikšanai) un apkārt abiem mazajiem aplīšiem kārtojās abu krāsu sajaukts viens liels aplis. un es zināju, ka viņas tūlīt sāks šaut. mani pārņēma izmisums, tādēļ ķēros klāt lielajam aplim un mēģināju no nāves izglābt pēc iespējas vairāk bateriju. pat tad, ja man būtu jāmirst, es to būtu darījusi tik daudzu citu bateriju dzīvību dēļ, tas būtu bijis tā vērts...

(pīkstēsi?)

Sunday, May 28th, 2006
02:58
man bioloģiskais pulkstenis ir galīgi čupā. ja es neaizeju gulēt divpadsmitos, ko es parasti nevaru izdarīt, es varu aizstumt sevi gulēt tikai ap pieciem. vot, vajadzētu izdomāt tādas dienas un nakts maiņas cilvēku dzīvē. kad ne tikai striptīzklubi būtu pieejami naktīs, bet arī daļa lietišķu cilvēku. un tad, teiksim, visa tā padarīšana būtu sadalīta atbildības sfērās ne pēc interesēm vai pēc tā, kas tev ir atbilstošs personībai, bet gan pēc tā vai tu esi dienas vai nakts cilvēks.

tagad, teiksim, pretējā mājā man dzīvo viens logs tikai. no daudziem daudziem logiem.

mana roka pēdējā laikā ir palikusi dikti nelaimīga. Cubusā tā izloze, piemēram. tā vietā, lai es laimētu dāvanu karti autoskolā, vai suši piegādi pusdienās, es divas reizes pēc kārtas izvelku visnegaršīgāko ūdeni, kādu es jebkad esmu dzērusi.

un es gribētu pārdot kaut ko. jūs negribētu kaut ko pirkt?

(5 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Tuesday, May 2nd, 2006
01:02
mani šodien no priekšas, abiem sāniem un vēl no aizmugures eskortā pavadīja mana pagātne. divus kvartālus gan tikai, taču man likās kā mūžība. es pat nemāku izksaidrot kāpēc, bet sajūta bija baisa. tas bija tāds kā pārejas periods, lai pakāptos nedaudz augstāk, un tas iepriekšējais pakāpiens bija nomīdīts ar dubļiem, nomestiem benčikiem, kāds vecs onkuls tur vēl bija uzspļāvis un izmīcījis to spļāvienu ar kāju. un reku šeku divus kvartālus saules prožektora pavadībā es jutos kā piecus gadus veca meitene, kura seju noslēpa tēta padusē par kaut ko ļoti nokaunējusies. bet man bija kauns, jopcik!

(pīkstēsi?)

Sunday, April 9th, 2006
07:17
man ļoti patīk sagaidīt rītu. protams, es varētu aizbildināties, ka mans bioloģiskais pulkstenis ir čupā tāpēc, ka man visproduktīvākais laiks ir pēc vieniem naktī, bet patiesībā man jau nav tā darāmā, iekš kā man būt produktīvai. un es sev patīku arī tādu neproduktīva, tāpāt neko sabiedrībai noderīgu tādās vakara stundās izdarīt nevar. man vienkārši liekas, ka miegs ir laika šķiešana - tu aizver acis, tu atver acis un ir izniekotas 7 stundas. nekad jau tāpat tik ilgi nesanāk pagulēt, bet labāk tai laikā pašķirstīt kādu grāmatu, pabreinstōrmot par to, kas tad nu būtu tas darāmais, kas būtu jaatliek uz vēlāku laiku, izlasīt pagājušās dienas avīzes, pašausmināties par to, ka mums te trūkst 100 gudru cilvēku, kas ekšelī saeimā darītu arī kaut ko, par ko viņiem ir kaut mazākā sajēga un, kas jaunības dienās nav pārspēlējušies monopolu, papriecāties par to, ka ārā paliek gaišs, pafantazēt par vasaru, kad var staigāt plikām kājām un par pāvilostu. ja arī es mēģinu izdarīt ko savām mācībām derīgu, piemēram, viena vārda noformulēšanai paiet aptuveni 20 minūtes, taču pēc tam par katru no tiem vārdiem ir milzīgi liels gandarījums.

tikko pamanīju divas lietas - no "tu" esmu beidzot pārgājusi uz "es" un to, ka man ļoti patīk nokavēt dedlainus. ja man ko vajadzēs - izdarīšu, tikai uzreiz kā dedlains būs beidzies. man, teiksim, līdz šodienas (vakardienas?) pēcpusdienai vajadzēja tās tēzes (un vispār, tās nav tēzes, ja) aizsūtīt pasniedzējam un tikai tikko beidzu viņas rakstīt un 'man līdz pēcpusdienai māja jāsakārto, ai, gan jau vakarā sakārtošu..

(pīkstēsi?)

Sunday, March 26th, 2006
23:09
Sveiks, Cibiņ!

(2 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Saturday, March 25th, 2006
16:04
šodien bija viena no tām retajām dienām, kad pilnīgi netraucēti pamodos, uztaisīju kafiju, izlasīju avīzes, gluži kā reklāmās rāda, un netraucēti sataisījos un devos savās gaitās. laika bija pietiekami un izdomāju ieiet somu veikalā tieši pretīm manai mājai, uz kuru vienmēr šķielēju garāmejot, bet visu laiku solis aiznes mani garām. šoreiz saņēmos un ļoti nošokējos. tur skanēja krievu radio stacija, kur divi veči diskutēja par to, cik galu galā forši, ka kāds ir uzņēmis filmu pēc "Meistera un Margaritas", jo redz "90% jauniešu nav atvēruši un arī neatvērs šo ļoti sarežģīto lasāmvielu, un, ja ir uzņemta filma, kas ir lielāka garantija, ka viņi to redzēs, viņi ieinteresēsies, nopirks grāmatu un izlasīs pirmās desmit lapaspuses, un lai arī pēc tam izmetīs viņu ārā, vismaz kāds būs uzvārījies uz to, ka grāmata ir nopirkta". pēc šī teksta es burtiski apmetos apkārt un izskrēju ārā no veikala, jo man tiktiešām šķebināja - divi "eksperti", radio runājot par literatūras šedevru, burtiski pajāj faktu, ka vismaz kāds būs kļuvis ar iespaidiem bagātāks, grāmatu izlasot un lielo uzsvaru liek uz to, cik daudz naudas atnesīs filma un tas, ka cilvēki palasīs un izmetīs šo grāmatu ārā.

man šķita, ka vismaz literatūra ir tā nozare, par kuru vēl cilvēki neuzdrīkstās runāt naudiskajās izteiksmēs, bet še man!

(2 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Wednesday, March 1st, 2006
01:18
1. Kurtuāza mīlestība ir nelikumīga un tādēl slepena. Kurtuāza mīlestība sevī ietver arī mistisku mīlestību.

2. Tā īstenojas vīrietim nostādot sevi zemākā stāvoklī par sievieti. Viņš tiek uzskatīts par sievietes kalpu, kam ir jāpilda savas kundzes vēlēšanās.

3. Kurtuāza mīlestība sevī ietver vīrieša tieksmi visu laiku kļūt labākam un pilnīgākam, tā kļūstot savas dāmas cienīgam.

4. Kurtuāza mīlestība ir vienlaikus arī māksla, zinātne un tikums ar spēles noteikumiem, kuri mīlniekiem ir jāpārzina.


Vo, viduslaiki.

(pīkstēsi?)

Monday, January 23rd, 2006
01:27
Are you? You should...

(pīkstēsi?)

Tuesday, January 25th, 2005
22:13
man vēl tagad nāsīs sitās tā eļļu krāsu smarža (smaka?) un acu priekšā stāv tas pelnutrauks uz balkona ar Eifeļtorni fonā. es tiešām nesaprotu kāpēc man tā diena ir tik ļoti palikusi atmiņā,jo es zinu, ka tad man tas neko nenozīmēja. tad es vienkārši izgaršoju momentu. varbūt tāpēc, ka tas savā ziņā bija mans pirmais patstāvīgais piedzīvojums. bet pat tas man tad neko daudz nenozīmēja. es biju izsalkusi, bet neēdu pusfabrikantu zupiņas, un nevis tāpēc, ka man viņas negaršotu, bet gan tāpēc, ka piestūķēt vēderu pilnīgi prāts nenesās. es tur vēroju to viņa spēli iz papīra, kā olīves pārtop puantēs, kā puantes pārtop dūmos, kā dūmi pārtop žirafēs, kā žirafes izkūst un saplūst ar jūru. un tas tad likās tik elementāri, patiesi un pieskaņoti brīdim. likās, ka savādāk nemaz nevarētu būt. un tad vēl Viņa ija. līdzīgas gleznas, mīlzīgas gleznas, bet dažādas variācijas. man pat tad viņas likās vienādas, bet katra stāstīja ko citu, un vispār, tai brīdi pat šķita apbrīnojami, ka abstraktas lietas tik daudz var stāstīt. ieraudājās bērns, man tad likās, ka no to eļļu krāsu smaržas (smakas?) , bet pie tās viņam bija jābūt pieradušam. bet tas skats pa logu, un tas skats no balkona. gribējās izstiept brīdi, bet tikt ātrāk prom. žēl, ka es to ātrāk nesapratu. Viņš lika pamatus man kā man. gan jau daudz mainījās, bet, ja vien es būtu ātrāk sapratusi.. laikam tāpēc es tik ļoti mīlu Parīzi. pāris stundas .

(1 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Friday, November 26th, 2004
18:38
viņai ir garš un acīmredzot skumjš dzīvesstāsts, bet trūkst līdzjūtības. viņa ir gudra, daudz pieredzējusi, nevarētu teikt, ka inteliģenta, nevarētu teikt, ka labi izglītota, bet jā.. pieredzējusi un zinoša. un viņa runā. daudz runā. visu laiku runā. bet runā tikai par mirušiem, laikam tāpēc, ka baidās no atbildības. izsaka savu viedokli par visu - par literatūru, par politiku, par raimondu Paulu... bet par dzīvajiem runājot viņa ir nedaudz atturīga, katrā ziņā viņas balss kļūst skaļāka un žesti vērienīgāki, kad tiek pieminēts Puškins vai Kenedijs. dažiem liekas, ka viņa ir pārlasījusies grāmatas vai avīzes, bet patiesība ir tāda, ka viņai vienkārši ir bijis daudz laika domāt. un ja vien viņa runātu mazāk, būtu daudzi, kas viņā klausītos. arī tagad klausās, tikai izliekas, ka neklausās. neklausās, bet dzird. un viņa nebraukā ar trolejbusu tāpēc, ka viņai ir auksti. viņa brauc, jo tad viņu dzrd. un viņa vienkārši grib tikt uzklausīta. ja viņa varētu, viņa izraudātu savu garo dzīvi, bet viņa nevar, jo to jau ir izdarījusi. vairs vienkārši nav par ko raudāt. arī viņai kādreiz bija brūtgāni, viņa strādāja teātrī un dzemdēja meitu. Bet pasaule pagriezās un uzgrieza viņai muguru. un tagad viņai nekas cits neatliek kā runāt un dalīties. un mums nekas cits neatliek, kā izlikties, ka mēs neklausamies, bet dzirdēt. galvenais, ka mēs zinam, ka mēs dzirdam, un, ticiet man, arī viņa zin, ka mēs dzirdam.

current music: Daling Daughter - Broken Bridge

(1 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Thursday, November 25th, 2004
19:13
tas attālums var būt nosaukts pat par stindzinošu. bet tikai tad, kad tu to apzinies, jo ja vienkārši ļaujies plūsmai, lūpu kaktiņi šķiet kā vaigos iestrēguši. bet es nevaru uzminēt no kurienes lai sāk. sarkani vaigi, samākslotas seksīgas lūpas, the lost mind of Dr. Brain... un atkal - vai tu zini, kas ir mana mīļākā krāsa? - ...oranža? - jā, un vai tu zini kāpēc? - kāpēc..? - jo tas ir salikums no dzeltenās un sarkanās krāsas. dzeltenā ir mūžības simbols, bet sarkanā simbolizē kaisli. laikam būs jānomaina bildes manos rāmīšos. un rāmīši jānomaina. un tā roze jāizmet. vētrainie ūdeņi, hehe, vētrainie gan, jā.. un atkal zvans, un atkal lūpu kaktiņi izplešas tā, ka manas šaurās lūpas pārtop par tādu mazu mazu strīpiņu. varbūt tomēr mediji? man interesē mediji? man interesē mediji!? ...man interesē mediji... JĀ. ...Jā?! ja..? viens neatbildēts zvans. un vēlviens. un vēlviens un tā visu laiku. a ūdens ta netīrs. laikam tāpēc novīta. bet nu kazi'. varbūt nenovīta, bet aizdomājās. un domāja tik ilgi, ka pat dzert vairs nevajadzēja. un varbūt domājot novīta laimīga. Kazi'!

current music: Air - Talisman

(pīkstēsi?)

Sunday, September 12th, 2004
20:50
mazs puisītis šodien gāja pa ielu un mācījās svilpot, visas sievietes, kuras atradās netālu neķītri atskatījās, jo domāja, ka svilpieni domāti viņām. muļķes.

(2 pīkstēja%%mc-plural-pīkstēja%% | pīkstēsi?)

Friday, August 13th, 2004
11:09
-njemiet nomeegjiniet jaunos elpas atsvaidyinaataajus no manas valsts-Holandes
-pie mums Latvijaa arii tadus var nopirkt
-a pie mums uz ielas zaali var piipeet...

thumbs up

(pīkstēsi?)

Wednesday, August 11th, 2004
12:12
trakums.
man Varshava nekad nav patikusi. tagad galvenais par ko es domaaju ir, lai nesanaaktu sakjershanaas ar mentiem. jebkaada veida. saiknes ar majam nav, naudas nav (jau pirmajaa dienaa, apbriinojami) un vieniigais, kas man plusmiinus rada komforta sajuutu ir liidzpanjemtaa graamata. bet nu nekas. priekshjaa veel nakts autobusaa, un veel aptuveni 12 neguleetas naktis.
ak, adrenaliin, mans adrenaliin...

(pīkstēsi?)

Thursday, August 5th, 2004
23:27[Error: Irreparable invalid markup ('<white="">') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

<B> - <white="">I Just Make Them Up, See!</Verdana></B>
Oh, Dr A.-
Oh, Dr A.-
There is something (don't go 'way)
That I'd like to hear you say.
Though i'd rather die
Than try
To pry,
The fact, you'll find.
Is that my mind
Has envolved the jackpot question for today.

I intend no cheap derision,
So please answer with decision,
And, discarding all your petty cautious fears,
Tell the secret of your vision!
How on earth
Do you give birth
To those crazy and impossible ideas?

Is it indigestion
And a question
Of the nightmare that results?
Of your eyeballs whirling,
Twirling,
Fingers curling
And unfurling
While your blood beats maddened chimes
As it keeps impassioned times
Whith your thick, uneven pulse?

Is it That you think, or liquor
That brings on the wildness quicker?
For a teeny
weeny
Dry martini
May be just your private genie;
Or perhaps those Tom and Jerries
You will find the very
Berries
For including
And unloosing
That weird gimmick or that kicker;
Or an awful
Combination
Of unlawful
Stimulation
Marijuana plus tequila,
That will give you just the feel o'
Things a-clicking
And unsticking
As you start your cerebration
To the crazy syncopation
Of a brain a-tocking-ticking.

Suerly Something, Dr A.,
Makes you fay
And quite outrē.
Since i read you with devotion,
Won't you give me just a notion
Of that shrewdly pepped-up potion
Out of which emerge your plots?
That will secret bubbly mixture
That has made you such a fixture
In most favoured s.f. spots--

Now, Dr A.,
Don't go away--

Oh, Dr A.--
Oh, Dr A.--


(c) 1957, by Fantasy House, Inc.

(pīkstēsi?)


> 20 pirmie slīcinātie
> augstāk
Sviesta Ciba
hackers counter system