mana lielā fāzer šokolāde ir nolocīta + man ir temperatūra
bet ārā skaisti snieg. tik sasodīti skaisti, bet dziļi sirdī nenormāli pieprasa pavasari
svētdiena bij jauka ar brāli par komunisma multenēm un kvadrātainajām somām
un siguldā biju, nodejoju "sen to rīgu daudzināja", un tomēr iznācu pirmā cik cēli vien varēju. kaut gan uztraukumiņš nedaudz bij.
atpakaļ ceļš - whatever
skola nomāc. un kā vel
apsveicām jauko meiteni madaru lielajā jubilejā un pārspriedām šo to jau ierastajā solo...
šķiet, ka rīt uz nekādu skolu neiešu. vai arī iešu gulēt un metīšu visus mājas darbus pie malas
tāpat kāda nozīme?! pēc dažām dienām es jau vairs neatcerēšos to atzīmi, kas tajā brīdi likās tik svarīga, un dēļ kuras es tāā uztraucos.
labi.