tam pa ram

Tātad esmu atkal pie maardzja, jo mājās, protams, kompis neiet. </span>Vakar bija diezgan liels sviests, bet nu tīri tā neko. Bijām otrā pusē Daugavai,svinējām Madarai vārda dienu. Dažam labam jau atkal bij "labi", bet nu kam negadās... Tikai nākamreizes vairs neļaušu cilvēku tā piedzirdīt! Naktī nācām mājās. Bija šausmīgi daudz zvaigžņu, un es stāstiju savu murgaino sapni,kurā es ļoti daudz raudāju(to es atceros skaidri). Šonakt, atnākot mājās, man bij dusmas. Uz visu pēc kārtas. Sēdēju,ēdu maiziun dzēru sulu, un vienkārši negribējās vairs neko. Gribējās aizmigt un vsjo. Beigās aizmigu ap 4 ar ieslēgtu televizoru. Un nogulēju apmēram līdz 14. Šodien likās, ka ir temperatūra, jo sāpēja kakls un šķaudu ar vislaik.Nezinu ko lai vēl saka.Gribēju iet šodien uz pludmali, bet iegriezos pie Krišas, lai pajautātu vai šī nenāks un aizsēdējos. Un saules arī vairs nekādas nav. Jāiet uz veikalu. Ak jā, un mamma ar nebij atgriezusies no Igaunijas vai kur viņa tur bij. Biju/esmu viena pati mājās.

Ai nevaru paskaidrot šī brīža izjūtas.

Gribassatiktdažulabuļotiļoti