kuram gan intersē šī necilā cilvēka dzīve
šodien ir galīgi nervoza diena.
man pazuda maks. pareizāk man viņu nozaga. tā vienkārši. no manas pašas klases.
un, manuprāt, es zinu, kurš tas bija. štrunts ar visu naudu. tur bij arī kaut kas svarīgāks nekā nauda.
gribu atpakaļ to visu. gadījumā, ja kāds redz pelēku maku, tad ziniet tas ir mans. un atgādājiet, bet nu jūs jau nevarat speciāli braukt un meklēt priekš manis.
labi. esmu jau praktiski samierinājusies.
vēl es dabūju sliktu atzīmi angļu valodā, kur man nevajadzēja viņas būt.
un fizikas vārīšanas un sasilšanas formulu un uzdevumu risināšanas laikā man tika sašvīkātas rokas. ar pildspalvu. nevaru vēl joprojām kārtīgi notīrīt.
šodien laikam ir baigi daudz kas jāpaspēj.
rīt rudiņtantes ieskaite ģeogrāfistiskajā stundā, un tik jau ļoti apnikusī mājturība. nolādēts!
aizdošos līdz tai vietai, kur iespējams patrikšķināt to manu instrumentu - ģitāriņ.
un tas ir kā likums, kad, ejot no skolas uz mājām, man vienmēr sāk sāpēt galva. kā likums.
atļaušos vairākās valodās atsveicināties - ok, labi, davaj, čau!