pāršķirstot vecumvecas skolas grāmatas atradu saburzītu lapiņu uz kuras reiz biju rakstījusi:
Koks ar sārtām sirdīm lapu vietā.
Tikai apgaismotie-
budas, nāvnieki un narkomāni
redz šo siržu koku.
Sirdis sireālas vīd
caur rietošiem saulstariem
un atspīd "parasto" cilvēku trulajās sejās.
Pastiepjas zaļa roka un noplūc augli.
Auglis- dvēsele, tiek sulīgi notiesāts,
jo meža driādas izsalkums ir svarīgs.
Massveida siržu un dvēseļu tirgus
piecas mūžības par jaunavas sirdi
divdesmit mūžības par mazuļa dvēsli.