nikēta's Journal

5:57pm: Es tevis dēļ iemācījos kas ir naids.
Un tagad Dievs mani par to soda.

11:29am: Iedodiet man korķuviļķi. Es no sevis lejā izvilkšu visu. Visu sevi un visu nākotni.
Vai arī dodiet korķi. Tā lai nekas vairs netiek ne iekšā, ne ārā.

8:43pm: Izrādās, ka abpusēja mīlestība nav Holivudas izdomājums. Tāda pastāv. Tikai ar to nepietiek. Ar to vienkārši nepietiek.

9:59pm: Viņa bija tik slinka, ka nevarēja dzīvot. Tad atlika tikai saņemties un to vairs nedarīt it nemaz.

3:38pm: Tēvs, ņem mani atpakaļ.
Šeit gaišums ir tik ierobežotās devās, ka tas apslaka manu mēli, tikai radot vēllielākas slāpes, nekad tās neapmierinot. Liekas, ka ķermenis, kas ir dots un liek mums ciest, ir īsta netaisnība. Kādēļ esi mani šeit nosūtījis? Kādēļ neesi mani pieņēmis, kad pati esmu nākusi? Vai tu tiešām ceri un domā, ka es šeit ko mainīšu? šī ir vieta, kur uzticība un miers ir svešvārdi. Tas ir bezjēdzīgi. Tēvs, ņem mani atpakaļ.

11:14pm: Tas galdiņš,kafejnīcā ar galdautu, kas bija gluži kā radīts šaha spēlei... Vai gribi es tur uzlikšu savu dvēseli uz šķīvīša? Varēsi ar dakšiņu bakstīt un vaicāt- vai sāp? Vai drīzāk jau atbilstoši sev atvērt muti un ar lielām izbiedētām acīm skatīsies uz to kā uz brīnumu un lūgties, lai lieku to atpakaļ.
Cik gan ilgi mēs varam slēpties apskāvienos, smieklos un tukšās čalās? Vai vienkārši seksā, alus pudelē un kašķos.
Is it not better to skip the small talk and get to the real us? There is nothing to loose. We will find out someday, we can only save ourselves some time.

6:18pm: Tā tava tumsonība manu garlaicību kliedē
un tad jau atkal mani postā dzen.
Tie tavi skūpsti mani aizmāršīgu dara
un glāsti vājprātīgu.

Nu čigāns saka ķeizaram
Es varētu gan iet. HEI
Nav dzimtenes
nav tēvzemes
un nav man robežu.

Čigānēn, tu liki man atkal ieelpot straujāk.

6:15pm: -Tēvs- es gribu tam visam ticēt!
-Kas gan tev traucē?
-Mana neticība.

10:56pm: Es gribu meļa saldo skūpstu. Jo nekas nav gardāks par to šķelto mēli kas ir medū mērkta.

10:55pm: -teevs, es ljoti gribeetu ticeet un luugties kopaa ar jums, bet tas buutu liekuliigi. Man liekas, ka es veelos ticeet kaut kam un veelos lai tas man sniedz atvieglojumu. Taa buutu liekuliiba - buut ar jums gariigi, lai nejustu sevi.

3:16pm: Mīlēt ziedojoties ir viegli.
Grūti ir to darīt cienot.

12:06am: Ačgārnis.
Piektdieņa bēdas degvīnā grimst
Robinsons sen jau pārstājis klimst.
Bonija ārprātā bērnus galē
Klaids tikmēr saulītē lēni balē.

Papiross apslāpē jaunavas bēdas
Kad jauneklim saistošas liekas vēdas.
Patriciets nobīstas zvaigžņu lietu
Plebejs aizvada saules rietu.

Ķirzaka pazūd, bet apstāties liek
Lai mīlētā amfora tukšota tiek.
Kupidons garlaikots lēnīgi plīvo
Nu mīļotie bauda un dievīgi dzīvo.

11:41pm: Vienu Jāņu sakari. Ir pagājis tik daudz laika, bet tikai tagad es beidzot uzzinu, kas īsti ir papardes zieds. Tā ir subjektīva katarse, man jeb mums - emocionāla.
Ideālās naktis, dienas, kad nav dzirdams neviens nopietns pārmetums, bet gan tikai abpusēja apbrīna, kad nav itin neviena, kas spēj stāties pretī divu cilvēku absolūtai laimei.
Bet šādi noteikumi dzīvē nav pieņemti. Viņa ir sieviete un tai patīk asākas spēles.

9:42pm: -Ko gan tu manī mīli?
-Tevi.

1:18am: Dažiem cilvēkiem garšo zemenes vai patīk vērot lietu līstot.
Man patīk vērot cilvēku un viņa nepilnības.

2:34pm: Ar izmisumu rotātas īsziņas pienāk uz manu telefonu. Visas lieliem burtiem. "Atnāc šovakar, man ir slikti. Man ir skumji bez tevis. Žēļ, ka tevis te nav."
Izskatās, ka es esmu absints. Ar mani apreibinās, aizmirst dzīves pāridarījumus, bauda un aizmieg.

10:58pm: -Es atdošos par vienu rozi. Jaunā laikmetā, jaunas vērtības...

11:53pm: Jau atkal gulēju tev blakus un klausījos šajās sēcošajās, sasmēķētajās plaušās un krūtīs, kurās tik nervozi un nomocīti pukst sirds. Paskatījos uz tavu seju un noteicu :"Uz tevi skatoties varētu domāt, ka domāšana ir kaitīga veselībai".

6:20pm: nabadzība piedāvā, sabiedrība pērk
/Viktors Igo- Nožēlojamie/

10:19pm: Cirks
Savervē lūriķus
pirmajām rindām.
Lai dzīves satīru vērotu.
Lai asaras līst un asinis šķīst
Izrādes brīnišķam asumam.
Faķīrs un akrobāts vienotā dejā
gaisā griež riņkus un zobenus rij.
Klauni un bērni smiekliem krītot
vienkāršo cilvēkus
izsmieklu lejot.
Zvēri krātiņos neganti rēc
Lūriķi krēslos sajūsmā brēc.

9:48pm: Galva noreibst, iekšējie orgāni apmet kūleni.
Tik ļoti negribas domāt par ķīmiju un muļķīgu saišu rašanos. Tikai ļauties.
Bet ne katrs drīkst būt dzīves režisors, jeb Dievs. Dažām lietām vienkārši nedrīkst meklēt piepildījumu.

Samierināšanās nav cilvēka dabā.

6:28pm: It nemaz nav jauki, kad ir sajūta, ka vienīgais kam tu tagad esi derīgs ir ieklausīšanās un būšana blakus. Un kad nevienam tas praktiski nav vajadzīgs.

11:45pm: No vientulības citos bēg kā no pakāršanas sētas ozolā.

3:00pm: Tas nav sniegs, tas ir puudercukurs.

11:26pm: no kaadas vecvecas sarunas:

- tu zini, negribas jau atziit, bet es tevi miilu
- kaapeec?
- kas kaapeec?
- ko es taadu izdariijis, lai miileetu?
- nu nu, kopsh kura laika, lai izpelniitos miilestiibu ir, kas jaaizdara? taa vienkaarshi ir.