nikēta's Journal

9:34pm: Mīlestība ir tad, kad pat vairākiem gadiem paejot, tu uz ielas vai lielos baros nonākot, ar acu skatienu pārskrien pāri pūlim meklējot Viņu.

2:37am: man traucē drēbes.
Un tomēr ir auksti

12:39pm: Bezdibenis
bet tomeer moneetu metot
tā beigāš iebļaujas
Ābola spēks
Ievas acīs
Vīrieša maigums-
smacējošs
Kaina zīme krīt
Ievu padzenot.

2:27pm: Kad uz nāvi notiesātais izsūdzē grēkus, visi pēkšņi ieklausās.

1:46pm: - re re tēvs, es jūtu.
- nabaga bērns.

11:33am: Viens no maniem vismīļākajiem dzejoļiem:

The house by the acequia
its front porch dark and
cool with begonias,
an old house, always there,
always of the same adobe,
always full of the same lesson.
We would like to stop.
We know we belonged there once.
Our mothers are inside,
lighting candles,swaying
back and forth on their knees,
begging the Virgin`s forgiveness
for having reeled us out
un such very weak string.
They are afraid for us.
They know we will not stop.
We will only wave as we pass by.
They will go on praying
that we might be simple again.

/copyrigt Rosemary Catacalos/

3:54pm: KLaidonis bazniicaa
Ielija logos
Vitraazhu vietaa
Eergjeles- cilveeku mutes
bljauj- Es Ticu!
Ateists ieraapo kaukdams
un dinjgjee izpirkshanu

9:29pm: Spēkavīrs pakritis
Driādas plaukstās
Slīcinās tas
Nimfetes alkās
Morfija valgme bezmiegam
Sibillas lāsts iztēlei.
Kā salmiņš lūzt varonis
dievišķais spēks
neceļams tam.

9:54pm: ir rudens - visegoistiskākais mēnesis

1:43pm: Sāku domāt par sevi un vienu indivīdu. Domāt sāku tādēļ, ka izskatās, ka visa pasaule ir slepus sadevusies rokās, lai mūs iepazīstinātu. pirmais: kopīgs paziņa. Tas būtu bijis laika jautājums, kad paziņa mūs iepazīstinātu. otrais: klubs, bārs, nezinu kā lai to nosauc. Sasprindzināju atmiņu un sapratu, ka tas bij tieši tas puisis uz kuru es visulaiku skatījos un kurš meta acis uz manu pusi. Trešais: sēdēšana kafeinīcā un cigaretes palūgšana, mirklī, kad viņš lasa grāmatu. Ceturtais: Kopīgs draugu pasākums, kur beidzot tiekam iepazīstināti. Abi ilgu laiku cenšamies atcerēties, kādēļ vienam otra seja liekas tik redzēta.
Kādu spēli ir uzsācis liktens?

7:58pm: Lielākajai cilvēku daļai pārmet to, ka viņi par maz domājot. Man savukārt tieši pretējo.

Vai Mamons savu valstību
Nav svētkiem izpušķojis greznu?
Tu laimīgs redzējis šo gleznu;
Jau trakos viesus braucam nomanu.

/Johans Volfgangs Gēte- "Fausts"/

7:59am: Kaa Spānija zirgs medībās esi

10:05pm: Ak tēvs, palīdzi man.
Esmu grēkojusi un iemācījusies ienīst.
Taču tagad es grēkoju vēl vairāk, jo mīlu citu un ienīstu sevi.

10:00pm: Dažām lietām zāļu nav. Tās ir jāizslimo, jāizsāp. ( braalji lauvassirdis. fragments no pirmās nodaļas )

8:35pm: Sarunā ar svešu cilvēku konstatēt to, ka mīli... Ir diezgan nepatīkami. It īpaši ja par to pārsteigts jūties tu pats.

5:11pm: Dažreiz der atcerēties, ka cilvēki nav tikai lelles, kas piedalās tavā dzīves izrādē. Cilvēki ir dzīvi. Viņi jūt un domā.

5:09pm: Mani traku padara doma par to, ka mani vareetu kraapt.

11:18am: Man patiik jeedziens neizturama bauda.

12:23am: nevis zvaigznes ir par baalaam, bet ielu ugunis par spozhaam.

2:01am: Mīlēties ir tāpat kā dejot.
feel the music

11:46am: Vakar vienas sarunas rezultaataa atcereejos vienu saapiigu lietu. Shis diivainais viirietis ar kuru man nekas nav skaidrs peeksnji izmet fraazi ka vinjam bail kaut ko turpinaat jo ir bail manii iemiileeties. Pagaashnedeelj scenaarijs gandriiz taadspats.
Un tad nu domaaju, ka shiis tachu nav vieniigaas reizes. Nav vieniigaas reizes,kad zaudeeju labu un izdevushos attieciibu iespeeju tikai taadeelj, ka manii luuk ir tik viegli iemiileeties.

2:40am: ir dazhreiz gruuti pienjemt to ka cilveeks ir tieshi taadskaa izturas

12:00am: Paklusē milēdij
Ieelpo jukušos ķiršu ziedus
Norij astoņus saules rietus
Ieelpo, izelpo, ieelpo...
Vārstuļi veras vaļā un ciet
Nevis skaties bet ieskaties
Nevis smaidi bet iesmejies
Nevis lai patiik bet miili
Ieklausies veeja gaudaas
pabuusti beernieku raudaas
Odze naaks
Nu mileedij?
kas tavu indi suuks?

10:24pm: Skumji un drūmi nav sinonīmi. Vismaz ne manā, šī brīža galvā.

3:34am: “Buda ir mani aplaupījis,” Sidharta domāja, “viņš ir mani aplaupījis, bet vēl vairāk apdāvinājis. Viņš man nolaupīja draugu, to, kurš ticēja man un tagad tic viņam, kurš bija mana ēna un tagad ir Gotamas ēna. Bet viņš man uzdāvināja Sidhartu, mani pašu.”

© Hermanis Hese – “Sidharta”