Mani mati tagad ir melni. Vēl vajadzētu tik nedaudz apgraizīt un tad jau būšu jauns cilvēks.

Vakar lūdzu pēc brīnuma un tas atnāca. Ir jauki satikt cilvēku, ar ko mēnešiem nav bijis iespējams sarunāt tikšanos. Mans veselais saprāts uz kādu laiciņu ir glābts.

Un kafija šovakar šķiet tik debešķīgi garda ^^

No rīta pirmās darbības tagad man ir nevis kafijas uzvārīšana un datora ieslēgšana, bet gan blokflautas atrašana un spēlēšana. Un pirms iziešanas ārā no mājas, tagad nevis paskatos uz sevis pogulī, bet nospēlēju kādu melodiju. Šodien tā gandrīz nokavēju kopmēģinājumu. Vienai pašai ko atrast naktī pirmās slimnīcas teritorijā būtu diezgan bezcerīgi.
Ja kādam ir vēlme redzēt mani ar kori uzstājamies, tad tāda iespēja būs otrdien (16. nov) 19:00 LU lielajā aulā. Ieeja bez maksas.
Kur varētu dabūt notis dažādām latviešu tautas dziesmām? Nedaudz kaitina, ka pārsvarā visur var dabūt visādas ziņģes un tā saucamās galda dziesmas, bet ar normālām tautasdziesmām ir diezgan švaki.
Un vēl nokonstatēju, ka ir ļoti sarežģīti norunāt tikšanos ar cilvēku, kurš izdomājis dzīvot tikai tagadnei. Bet man laiks vairāk vai mazāk jāsaplāno arī rītdienai.
Šodien bija jauks pārsteigums, kad jauks cilvēciņš mani aizveda uz eko/diennakts veikalu uz Bruņinieku ielas, kur ir iespēja omulīgi pasēdēt, apēst kādu čebureku un izdzert tēju. Tur ieraudzīju arī viena sava sapņa manifestāciju - upeņu vīnu. Nespēju turēties pretī un iegādājos šo dziru. Tagad jāgaida kāds īpašs notikums, lai to nomalkotu. Lai arī vienmēr jau var saaicināt cilvēkus un svinēt savu "Unbirthday" :)
18. novembrī laikam būs jāaizbrauc uz Jūrmalu, uz kapiem ciemos pie omas, kurai būtu dzimšanas diena. Vispār nedaudz dīvaini, ka neesmu tur vēl bijusi. Lai arī iešana uz kapiem man laikam nekad nav bijusi nekas īpašs. Varbūt tāpēc, ka neviens man tuvs cilvēks vēl nebija nomiris. Tik daži mājdzīvnieki, bet tie guļ mūsu dārza mazajos zvēru kapiņos. Vispār jau "mūsu" vairs nevar teikt. Nav vairs man nekādas saistības ar to vietu, ja neskaita visas manas bērnības atmiņas.
Sen nebiju šeit neko garu rakstījusi... Laikam tagad to daru tāpēc, ka man jāmācās kontroldarbam, bet kā jau parasti negribas.
Gribu uz kādu sadziedāšanos.
Vēl mani mēģina ik pa laiciņam pierunāt iet uz dančiem, bet man bail. Dejoju es tikai viena pati mežā vai pērkona negaisā. Dejot kopā ar citiem cilvēkiem šķiet savādi. Pieņemu, ka, kad saņemšos, tad jau būs labi.

Njā, man ir datoratkarība. Šodien atnākot mājās, man bija tāda kā bezcerības sajūta,kad nebija datoriņa,ko ieslēgt un paskatīties,kas jauns manā virtuālajā pasaulē notiek.
Nju ko, rlbnkt!

Manī jau kādu laiku notiek pārmaiņas. Marija ietinusies tādā kā kūniņā, no kuras izšķiļas taurenis, kura vārds ir Aurora. Viņas krāsas ir zilzaļa, perlamutra un violeta. Viņa atšķirībā no Marijas spēj sazināties ar cilvēkiem viņu valodā. Viņa spēj saredzēt lietas patiesajās krāsās. Viņa ik pa laikam dzīvojas feju pasaulē un pati arī ir ieguvusi spārnus, lai varētu ar tām kopā diet.

Nolādētie tramvaji un dzērāji, kas taisa tik daudz trokšņa. Gribu atpakaļ Jūrmalas klusumu, kurā tik klusi šalc jūra un reizēm san lietus pilienu bites. Un siltās grīdas arī pietrūkst mazliet.

un vispār nav labi, kad kādas garīgās sāpes liek man darīt sev pāri arī fiziski. Knapi piespiedu sevi paēst.

Atcerējos, ka esmu arī iekš twittera. Ja kādam tas interesē, tad Regina_Noctis

Pārvākšanās ir savāda padarīšana. Nav viegli izlemt, kuras mantas man ņemt līdzi un vai vispār tam visam pietiks vietas. Pēc dzīvošanas mājā ar diviem stāviem viena istaba šķiet kā būris.

Gribas iedzert alu, kas pustukšajā ledusskapī pat mīt, bet bez kompānijas kaut kā tomēr nē. Kārtējais vientuļais vakars vienai pašai pa māju. Pieņemu, ka man šie pēc kāda laika Rīgā pietrūks.

Tik dīvaina sajūta, ka pēc 18 gadu sagaidīšanas ir pilnīgi vienalga, cik kam ir gadu. Man reizēm vajag pat vairākas minūtes, lai izrēķinātu, cik man to jau ir.

Tiamat uz zaļi cepti kartupelīši ^^

Pietrūkst nedaudz mīļuma un pleciņu masāžas.

Tā kā Regīnai tagad uznācis kaut kāds aktīvais periods, man gribas ar visiem socializēties. Gribas arī šeit nedaudz vairāk sarakstīt visādas lietas, kas nevienam tā īsti neinteresē, bet man pašai vienkārši palīdz nolaist tvaiku.
Pasākumi, uz kuriem es varētu doties arī ir parādījušies vairāk nekā es varu paspēt.

Šodien BEIDZOT sākās mani aromaterapijas un masāžas pamatu kursi. Pasniedzēja šķiet ļoti burvīga un zinoša. Un neievlkdies tas arī līdz septembra beigām, bet gan būs cauri jau līdz vasaras beigām, jo darbosimies nevis vienu, bet gan divas reizes nedēļā.

Vakar gandrīz visu dienu pavadīju iekš Black Heaven, kas atrodas Jāņa sētā. Pazīstami deguni, Brenguļu alus un ļoti gardi un priekš Vecrīgas līmeņa lēti ēdieni. Mūzika priekš manis arī tīkama.
Domāju, ka tā arī būs pietiekami laba vieta, lai nosvinētu tur savu vārda dienu :)

It kā karstums ir jau krietnu laiku, bet šodien bija pirmā diena, kad tas man uzmācās tik ļoti - vienkārši sēdēju un pilēju pa visām malām.