The · Nightqueens · Game

Mana istaba tagad ir tik tīra un kārtīga kā sen nav bijusi. Kamēr tā ir šādā stāvoklī, vai kāds nevēlas ciemos uz tēju? :)

Un es laikam atkal pārāk ilgi esmu šeit klusējusi. Esmu tikusi pie jauna portatīva datoriņa ar man mīļo klaviatūru, tāpēc es vienkārši nevaru nerakstīt. Ir tak tik patīkami, kad pirksti slīd pār taustiņi, veido jauko čaboņu un tā visa rezultātā ekrānā parādās burtiņi, vārdiņi un nejēdzīgi teikumi.
Nedaudz savādi gan, ka dators ir balts. Tuvāka liekas melnā krāsa, bet pēc dažu dienu lietošanas šis variants arī ir iepaticies.
Runājot par krāsām, mana pēdējā laika aktualitāte ir zaļā. Laikam gribas pavasari. Iegādājos sev zaļu mēteli, nēsāju zaļas rotiņas, kuru taisīšanai iegādājos papildus materiālus, un viņš teic, ka manas acis arī esot palikušas zaļākas. Kādā krāsā ir jūsu pasaule?

Un vispār es pēdējo pusotru mēnesi jūtos kā sapnī, no kura man ir bail pamosties.

Rīts ar sauli, banāniem un kafiju. Murr ^^

Šīsdienas plāns: sakārtot savu istabu un pēc tam arī dzīvokļa koplietošanas telpas, jo tas ir mans šīsnedēļas pienākums, kuru es parasti atšķirībā no daža laba šeit, izpildu.

Es beidzot dabūju savā istabā māju sajūtu. Veids, kā pie tās tiku, ir Imanta Kalniņa dziesmu izlases klausīšanās. Tā bija viena no kasetēm, kas tika laista uz riņķi, kad mamma manā bērnībā klausījās svētdienās tīrot māju :)

Nu ko, pirmā mācību nedēļa aizvadīta. Bilance: tikai viena nobastota lekcija, bet toties tās laikā tiku pie interesanta cilvēka iepazīšanas.

Un man istabā ir gandrīz visi logi. Cerams, ka rīt būs visi, kam līdzi nāktu kādi pāris % klusuma un siltuma.

Pārvākšanās ir savāda padarīšana. Nav viegli izlemt, kuras mantas man ņemt līdzi un vai vispār tam visam pietiks vietas. Pēc dzīvošanas mājā ar diviem stāviem viena istaba šķiet kā būris.

Gribas iedzert alu, kas pustukšajā ledusskapī pat mīt, bet bez kompānijas kaut kā tomēr nē. Kārtējais vientuļais vakars vienai pašai pa māju. Pieņemu, ka man šie pēc kāda laika Rīgā pietrūks.