Pamodos šorīt pārmaiņas pēc Ogrē, nevis Rīgā vai Olainē. Neliela, mājīga sievišķīga istabiņa. Rīta kafija, sarunas, pastaiga līdz autobusa pieturai, kas citā pilsētā ir diezgan patīkama. Saulīte sejā, ledus vēl zem kājām. Man kerzas, viņai papēžzābaki, tāpēc pastaiga nav pārāk ātra, bet nekur jau arī nav jāsteidzas. Man skaisti zaļi nadziņi, uz kuriem uzziedējušas nedaudz bērnišķīgas puķītes. Cilvēki autobusā nedaudz smaidīgāki kā ierasts – galu galā 8. marta smarža virmo gaisā. ( astotā marta smarža ) |
Pārvākšanās ir savāda padarīšana. Nav viegli izlemt, kuras mantas man ņemt līdzi un vai vispār tam visam pietiks vietas. Pēc dzīvošanas mājā ar diviem stāviem viena istaba šķiet kā būris. Gribas iedzert alu, kas pustukšajā ledusskapī pat mīt, bet bez kompānijas kaut kā tomēr nē. Kārtējais vientuļais vakars vienai pašai pa māju. Pieņemu, ka man šie pēc kāda laika Rīgā pietrūks. |
Priecājos, ka mēnešreižu pirmajā dienā ir labs draugs, kas palīdz to pārdzīvot bez sāpēm - alus ^^ |