Manī jau kādu laiku notiek pārmaiņas. Marija ietinusies tādā kā kūniņā, no kuras izšķiļas taurenis, kura vārds ir Aurora. Viņas krāsas ir zilzaļa, perlamutra un violeta. Viņa atšķirībā no Marijas spēj sazināties ar cilvēkiem viņu valodā. Viņa spēj saredzēt lietas patiesajās krāsās. Viņa ik pa laikam dzīvojas feju pasaulē un pati arī ir ieguvusi spārnus, lai varētu ar tām kopā diet.

Tā kā Regīnai tagad uznācis kaut kāds aktīvais periods, man gribas ar visiem socializēties. Gribas arī šeit nedaudz vairāk sarakstīt visādas lietas, kas nevienam tā īsti neinteresē, bet man pašai vienkārši palīdz nolaist tvaiku.
Pasākumi, uz kuriem es varētu doties arī ir parādījušies vairāk nekā es varu paspēt.

Šodien BEIDZOT sākās mani aromaterapijas un masāžas pamatu kursi. Pasniedzēja šķiet ļoti burvīga un zinoša. Un neievlkdies tas arī līdz septembra beigām, bet gan būs cauri jau līdz vasaras beigām, jo darbosimies nevis vienu, bet gan divas reizes nedēļā.

Vakar gandrīz visu dienu pavadīju iekš Black Heaven, kas atrodas Jāņa sētā. Pazīstami deguni, Brenguļu alus un ļoti gardi un priekš Vecrīgas līmeņa lēti ēdieni. Mūzika priekš manis arī tīkama.
Domāju, ka tā arī būs pietiekami laba vieta, lai nosvinētu tur savu vārda dienu :)

It kā karstums ir jau krietnu laiku, bet šodien bija pirmā diena, kad tas man uzmācās tik ļoti - vienkārši sēdēju un pilēju pa visām malām.

Vakar kaut kā mati nokrāsojās ar tonējošo balzamu sarkanāki. Vai nu cēlonis vai sekas ir tādas, ka vadību ir paņēmusi Regīna un tagad grib cītīgi ar visiem socializēties. Pēc 5 min došos pie kaimiņiem dzert tēju

Jo vairāk man ir laika man pašai, jo šķiet, ka dzīve rit straujāk un straujāk arī notiek pārmaiņas. Ir cilvēki, kas uz šīm pārmaiņām mani ir iedvesmojuši un par to paldies viņiem. Bet vispār es jūtu, ka savā pasaulē esmu viena pati un man nav neviena, ar kuru varētu iet kopā. Pašai man jātiek ar savu dzīvi galā.
Katru dienu pie manis nāk daudz jaunas informācijas, kas izraisa galvassāpes, bet tās šoreiz ir gandrīz vai patīkamas, jo saprotu, ka tās ir no jaunās informācijas, kas grauj vecos uzskatus un veido jaunas pilnīgākas neironu shēmas manās smadzenēs. Parasti šāda sajūta ir kādā smadzeņu apgabalā, kurā es jūtu, ka izzūd kāds bloks, bet tagad tas notiek visās smadzenēs.
Viens no maniem mazajiem mērķiem šobrīd ir apgūt pēc iespējas vairāk veidus, kā palīdzēt cilvēkiem izrauties no ikdienas burzmas un rutīnas. Ir patīkami vērot cilvēkus, kas atbraukuši no Rīgas pie manis ciemos, sēž mierīgi dārza dīvānā un bauda mieru un klusumu. Vēlos arī apgūt dažādas masāžas tehnikas, jo tā ir lieta, ko man ļoti, ļoti patīk darīt – pati parasti to laikā aizeju tādā kā transā.
Vispār ik pa laikam gribas vienkārši kliegt un bļaustītes, ko arī daru. Paliek nedaudz vieglāk. Vakar es centos visu izdziedāt kā rezultātā tiku pie patīkami sāpošām balss saitēm, jo es dikti cenotos.

Regīna iekrita pati savās lamatās

Tikko pirmo reizi mūžā izdzēru tasīti kafijas, kurai klāt nebija cukura. Biju vienkārši uztaisījusi termokrūzē, lai aizvestu omai uz slimnīcu, bet viņa beigās no tās atteicās. Labu mantu jau ārā neliešu, tāpēc izdzēru. Tai bija klāt pievienots nedaudz kafijas krējuma, tāpēc bija nedaudz dīvaini. Laikam diezgan muļķīgs atklājums manā vecumā.

Vakar, skatoties uz sevi spogulī, sapratu, ka atkal vēlos būt ar rudiem matiem. Būs rīt Rīgā jāiepērk hennas krājumi. Interesanti pēc cik dienām man atkal gribēsies melnus?

Šodien tiku arī pie neliela pārsteiguma sakarā ar kādu cilvēku, kuru es izrādās iepriekš galīgi neesmu pazinusi. Bet tagad vismaz daudz kas vairāk ir skaidrs. Jebkurā gadījumā manā dzīvē visapkārt ir tik daudz interesantu ne-normālu cilvēku, ka prieks ^^

Nedaudz skumīgi vienai pašai mājās. Pie manis nebrauc nedz skaistās meitenes, nedz mīļotais vīrietis. Sakarā ar silto laiku kaķi arī iekšā parādās retu reizi tikai lai kaut ko apēstu.

Un vēl man tagad ir pasaulē foršākā sms melodija. Tas ir motīviņš no manas bērnības mīļākās spēles Battle City jeb tanciņiem. To izdzirdot man garastāvoklis uzreiz uzlabojas par daudziem procentiem ^^

Jo vairāk Aivars ņem virsroku, jo sievišķīgāka es esmu. Viņam vienkārši šādas meitenes patīk

Jau trīs nedēļas oma darba dienas pavada slimnīcā uz apstarošanām, kas nozīmē, ka man jābūt mājās, lai visi kaķi būtu paēduši un apmīļoti. Darba dienās man nav laika darīt visādus mājsaimniecības un dārza darbus, tāpēc, kad oma atgriežas, uzreiz seko pārmetumi, kāpēc māja kā elle un nekas nav darīts. Tāpēc man nedēļas nogalēs liek tēriņu pa māju un dārzu kā arī ēst daudz vairāk nekā es to fiziski varu izdarīt.
Šodien man tika pavēlēts uz visu nākamo mēnesi kā arī uz aiznākamā mēneša sākumu neko vispār neieplānot - nekādu teātri, nekādus koncertus, nekādus citus pasākumus.
Ja man ilgāk par mēnesi būs režīms studijas, darbs, vergošana pa māju, tad ar mani labi nebūs. Tikai viena no manām daļām - Marija - spēj dzīvot pēc šāda režīma. Regīnai vajag sabiedrību un Aivaram vajag mākslu un skaistumu. Zvērs satrakosies un es uzsprāgšu. Visdrīzāk saslimšu vai aizbēgšu vispār no valsts. Vēlos arī savu laiku pavadīt kopā ar savu lielisko vīrieti, uz kuru es šobrīd jūtos nedaudz apvainojusies, bet gan jau tas drīz pāries.

Regīna un Marija šovakar ieziedušās ar pomādi un kļuvušas par raganām,kas dzīro šajā dzīves ballē.

Aivars par Mariju.
Tu šovakar neesi vienkārši Marija, šovakar Tu esi mana Margarita. Tu esi mana karaliene Margo, mana priesteriene, mana pavēlniece kā arī mana visdaiļākā verdzene. Dieviete, man neko vairāk par Tevi šonakt nevajag. Priecājos,ka esam daļiņa no viena veseluma un varam viena otru papildināt un mīlēt.