Sviesta Ciba |

nezinitis (

nezinitis) rakstīja,
@ 2003-08-12 18:10:00

sen neesmu bijis tik nomaakts...
kaapeec tev buutu jaauzklausa mani... taas ir manas beedas, kas ieilgushas. leenaam pagaist sapnji, kas bija... diemzheel es zinu, tie atgrieziisies, bet buus diena, kad pazudiis pavisam. nebuus nekaa. nebuus neviena mazaa sapniisha uz zila maakoniisha. kaapeec man bail no taa!? skumjas... diemzheel taas arii pagaisiis, viss izzudiis. apdullis riits atnaaks un aiznesiis visu, kas palicis, bet palicis ir tik maz. un es buushu nekur...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	duujs 2003-08-12 18:37 (saite)
	Laikam esam paraduši sapņot un cerēt atrast laimi uz kāda "zila mākonīša".. Ļoti iespējams, ka Tev tikai tagad šķiet, ka atlicis tik maz.. Lai nu kā, snīpi gaisā, nezinīti.. Man ar nedaudz skumji.. Bet mani šīs sajūtas pat apmierina :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	nezinitis 2003-08-12 19:02 (saite)
	paldies... pa uzmundrinaajumu :) vienkaarshi nevaru iztureet, ka esmu tik bezpaliidziigs uz doto mirkli. es nezinu (kaa jau neziniitis :) ), kaa sevi savaakt, kaa sevi visu laiku nenomaakt ar vienaam un taam pashaam domaam (es nespeeju neko citu normaali dariit, galvaa pilniigs apjukums). zinu, tas paaries, bet gribeetu, lai es buutu speeciigaaks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	duujs 2003-08-12 19:05 (saite)
	Kaut kur savā dienasgrāmatā aprakstīju, ka tieši šī bezspēcība un nevarēšana mani nomāc visvairāk.. Nez, laikam jau labākās zāles ir laiks.. novecojis teiciens, bet ļoti pareizs.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	nezinitis 2003-08-13 10:13 (saite)
	pareizs gan... viss leenaam tiek aizmirsts, vai arii pamazaam samierinaamies ar notikusho. rodas jauni paardziivojumi, vecie paliek kaa veerttigas vai neveertiigas atminjas. tik zheel, ka doma, ka laiks ir zaales, nemazina izjuutas laikaa, kad tiekam no saapeem prom... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: