Dīvaini, jo es cerēju, ka tiks pieļauta fatālu kļūda un atbildes komentāra saturs būs kaut kas apmēram "nu, nu?" garā..

Un tad es varētu nobērt veselu aviobumu klājienu ar saviem novērojumiem par to, cik kolosāla ir dzīve ārpus LV megapoles.

:D

Es uzskatu, ka dzīvei gan mazpilsētā, gan lielpilsētā ir savi plusi un mīnusi.
Bet galvenais aspekts, ko es ņemu vērā ir- katram cilvēkam tuvāks ir kaut kas cits...

Man patīk gan lauki [jā, esmu būtībā lauku skuķis. augu skrienot pa zaļām pļavām un peldoties ezera ūdeņos. Un tas bija labi.] gan lielpilsēta. Bet dzīvot ikdienā šadā pilsētā man ir pārāk nospiedoši. Tādēļ tiecos uz to, kas man tuvāks šajā mirklī.

Bet savu viedokli Tu pilnīgi droši vari klāstīt arī tāpat. Būtu interesanti uzklausīt :)

Ļoti toleranta attieksme. Man patīk. Un būtībā tā arī ir, es tikai varbūt vairāk dalītu cilvēkus pēc psihotipa, un tas arī būtu kā punkts nr.1), proti, ka ir atšķirības starp pilsētas īpatņiem un lauķiem (nu, tā brutāli paņemot). Un piekrītu, ka arī pats nevarētu būt bez vainas šādā kontekstā, jo visa līdzšinējā dzīve pavadīta lielpilsētā, un ne tās labākajā rajonā.

Tad nu aiziet:

2)Pilsētnieki ir noslēgtāki, nervozāki, agresīvāki. Lauku/mazpilsētu iedzīvotāji ir atvērtāki, labsirdīgāki un izpalīdzīgāki. Tā neizbēgami notiek ar visiem, kuri pārceļas.
3)Nav gaismas piesārņojuma.
4)Nav stresa faktoru - sastrēgumu, konfliktsituāciju, trokšņa (reindžs no urlām līdz naktsklubu dzīvei)
5)Iespējas nodarboties ar lauksaimniecību/dārzkopību pilnīgi citā līmenī, nekā tikai uz palodzes audzējot lociņus un baziliku.
6)Svaigs gaiss
7)Tīrs ūdens (akā, urbumā un vatevā).
8)Nav maksājumu par to pašu ūdeni, kanalizāciju, gāzi un citiem brīvprātīgi-obligātajiem piespiedu komunālajiem maksājumiem, bez iespējas no tiem izvairīties.
9)Mežos ir sēnes, ogas, rieksti un viss cits. Par brīvu.
10)Zems kriminālo aktivitāšu risks (atstāju velli pie veikala. stulbā kārtā ar atslēgu slēdzenē. Pēc 15 minūtēm baiks joprojām bija turpat. Rīgā tas būtu tas pats, kā pa taisno to atdot pirmajam pretimnācējam)
11)Infrastruktūra. Ceļi - kā pasakā, gludi, skaisti, tīri, greiderēti un šķūrēti. Sāls neēd apavus, jo sāli vienkārši nekaisa.
12)Fiziskās aktivitātes - rakt sniegu, ravēt dārzu, celt māju/šķūni/kūti. Braukt ar velli. Pilsētas ekvivalents ir fitnesa zāle, kur pēc ofisa nodzīt riepu. Par maksu.
13)Laiks. Iespēja sajust dabas ciklus un pārmaiņas. Ziemu, vasaru, rudeni, pavasari. Pilsētā ir tikai 2 gadalaiki - vasara un slapjdraņķis.
14)Veikalā 4 no 5 cilvēkiem runā latviski. Sveicinās latviski. Tie, kuru dzimtā mēle nav latviešu, tik un tā pāriet uz mūsu valodu, nevis otrādi.
15)Iespēja iegādāties produktus tirdziņā, un aprunāties ar konkrēto zemnieku, lai nav tā, ka 'latviešu' gurķi patiesībā ir Lietuvas.
16)Satiksme ir labāka kā lielpilsētā un, surprisingly, kudaš lētāka.
17)Vairums pakalpojumu un preču iespējams saņemt uz vietas.
18)Iespējams šķirot atkritumus. Kā lokāli - kompostkaudzē/uz ugunskuru/'eh,šitā burciņa vēl ievārījumam noderēs', tā arī konteineros. Un sistēma reāli strādā.
19)Ainava aiz loga. Zvaigžņota debess. Mēness. Mākoņi. Zirgi.
20)Iespēja griezt mūziku līdz skaļumam, pie kura pārplīst bungādiņas. Arī pēc 23iem. Neviens nesūdzas.
21)Iespēja turēt mājdzīvniekus, neradot liekas problēmas un neērtības.
22)Iespējas virpot, zāģēt, fleksēt, naglot, lodēt un ko tik vēl nē, neradot problēmas sev vai citiem.
23)... liste tiek papildināta konstanti. Tie ir individuāli novērojumi, piemēram, par to, ka cik kruti ir, ja izrādās, ka pašvaldība nošķūrē tev piemājas ceļu, lai gan pēc būtības tas ir servitūta ceļš un šiem tas nav jādara. Citiem vārdiem sakot, runa ir par attieksmi.

Ir tikai viens mīnuss - dzīve mazpilsētā/laukos varētu būt garlaicīga cilvēkiem, kas pieraduši pastāvīgas atrašānās sabiedrībā un aktīva dzīvesveida tādā izpratnē, ka 'live fast, die young', un nezina, kā sevi nodarbināt ārpus tā. Bet, kā Tu sākumā teici - katrs jau izvēlas to, kas viņam/viņai tuvāks un ne man par to spriest (tobiš, es varētu, bet vai vajag?).

jā,patiešām. tavas domas izklāsts ir garš. Bet tas tikai liecina par to, ka Tu esi iedziļinājies šajā jautājumā.

Bet ir jau arī savi mīnusi dzīvei laukos.
1) Par apkuri maksā tā vai tā. Jo malka ir jāpērk, un tas nemaksā lēti.
2) Ja aukstā laikā neesi bijis visu dienu mājās, vakarā i neceri uz siltumu. Jākurina krāsniņas,plītiņas,lai uz laiku, kad dosies pie miera, būtu kaut cik iesilis.
3) Ceļi skaisti un gludi ir reti kuros laukos. Pašvaldības vnk neuzskata par nepieciešamu tos labot pietiekami bieži, jo satiksme nav tik intnsīva, respektīvi, tos tik bieži neizmanto.
4) Galīgos laukos sāli nekaisa, bet mazpilsētās kaisa :D
5) Izklaides trūkums
6) sakaru traucējumi sliktā laikā. Citviet mobilajiem telefoniem zonas nav vispār.
7) Lauksaimniecība patiesībā ir dārgs, laikietilpīgs un nepateicīgs prieks.
8) arī lauku cilvēki par agresivitates trūkumu nevar sūdzēties.
9) Lauku cilvēku vidū ļoi liela problēma ir alkoholisms, kas noteikti ir galvenokart tādēļ, ka nav ko darīt.
10) Lauku cilvēki ir aizspriedumaināki un streotipaināki.. nepieņem jauno... un šis ir galvenais, kas man te traucē.
11) Izglītības līmenis zemāks.

Bet kā jau minēju, necenšos nonievāt vai savēt dzīvi laukos/pilsētā. :) katrai situācijai sava vieta un laiks :D

man ideālākais variants būtu dzīvot kādas diezgan palielas pilsētas piepilsētā. Kur māja ir pie dabas. Ir savs dārziņš. Gaiss. Koki. Daba. vieta kur sunim, bērniem izskrieties. Bet ja ir vēlme nedēļas nogalē aizbraukt paārdīties pa vecrīgu, tas ir pietiekoši tuvu un pieejami.:)

Viss jau atkarīgs no tā, ka uz to paskatās. Un, ok - varbūt es arī grēkoju, jo mana pašvaldība nav no tām nabagākajām. Bet ar naudu arī nešķērdējās lieki, kā daža laba, ceļot dārgākos tiltus pasaulē. Nu, tātad - kur mēs tur palikām? :)

1)Malku arī jāpērk laikus. Vēlams - pavasarī. Tad arī cenas lētākas, paspēj izžūt un lielāka siltumatdeve. Patiesībā tā ir tā pati māka dzīvot atbilstoši dabas cikliem. Bez tam - kurini kad gribi un cik gribi.
2)Malkas apkure kobinējas ar gudrajiem apkures katliem un ēkas energoefektivitāti. Papildus var uzlikt siltumsūkni, elektrisko jōnu apkuri, u.c. Don't ask me how i now. :P
Papildus visam - skaldīšana, nešana un kraušana ir normāls sportiņš, kam veltīt, piemēram, kaut vai pa stundiņai dienā. Un nāk tikai par labu. Papildus visam esmu sācis fanot arī par to, kā cirvim ķīlis pareizi jādzen un citiem sīkumiem, kas pilsētniekam aprobežojas ar 'aj, aizies, nopirks jaunu'. How convenient.
3) un 4) - manējā šeit visu dara, kā pieklājas. Pilnīgi prieks skatīties. Pie kam, vispirms domājot par tiem, kas dzīvo nomaļāk no centra.
5) :D :P. Atkarīgs no tā, ko cilvēks uzskata par izklaidi. Vienam tā būs opera, teātris, koncerts vai izstādes apmeklējums. Citam - ar snowu / velli no kalna, ar slēpītēm uz mežu, uz ezeru peldēties, iet pārgājienā, u.c. Atgriežamies atpakaļ pie psiholoģiskā raksturojuma. Ir cilvēki, kas nespēj palikt vienatnē ar sevi un gandrīz vai paniski no tā baidās (but i never did say anything, ok?)

Tā, labi. Es vēl tikai par 7-to. Kā Tev tur ar to lietiņu, m? Doma bija, ka nevis ar traktoru 60Ha, bet gan lokāli - pa dobītei tā, lai uz ziemu var siet glītas ķiploku un sīpolu virtenes, kastēs pagrabā smiltīs burkāni norakti ēšanai un sniegavīriem, maisos kartupeļi un tā. :) Un burciņas ar ievārījumu plauktos rindojas.

Vienkārši, par pārējiem punktiem diez vai vērts ko piebilst, jo no vienas puses - Tev ir taisnība, bet no otras puses, tā kā es neko no tā visa šeit nenovēroju, tad laikam skaitās piepilsēta. :D Toties galvaspilsēta kalpo tikai kā liela rūpnīca, lielveikals vai ekonomiski aktīvā zōna, no kuras izpumpēt līdzekļus. Neko vairāk. Un tā tam arī būtu jābūt. Enerģētika pilsētā ir ļoti, ļoti stipra un draņķīga.

Skatos, ka, gluži negribot, esmu nonākusi pozīcijā- pret laukiem, par lielpilsētu. Bet, kā jau minēju sākumā, tā nemaz nav. Katrā vietā saskatu savus plusus un mīnusus.

Biku informēta par tiem visiem gudrajiem katliem un trubām un visādām tādām uzpariktēm esmu. Zinu jā, ka tās ir varen noderīgas un labas lietas, bet ne jau visi laukos dzīvojošie var tādus piekus atļauties. Es piemēram, ja tagad sev celtu māju laukos, celtu ar to sistēmu, kur siltumenerģiju ņem no zemes. :)

Vispār, esmu secinājusi, ka Tev ir vienkārši paveicies ar pašvaldību. Tādēļ Tev arī ir tik pozitīvs priekšstats par dzīvi laukos. Vai arī riktīgos laukos neesi bijis :P
Es par savu pašvaldību varētu tikai sūdzēties, un sūdzēties. Bet tā kā labuma no tā nebūtu ne man ne arī kādam citam, tad neuzskatu par nepieciešamu to darīt :D

Runājot par lauksaimniecību. Jā, neliels mazdārziņš pie mājas ir forši. Bet lai ar kaut vai kartupeļus visai ziemai nodrošinātu piemēram 3 cilvēkiem, vajag tomēr pastrādāt krietni. Pati pagājušajā pavasarī uzraku dārziņu, kur visādus lauku labumus stādīju/sēju. Bet viens gan jāsaka, ražas novākšana no paša iekopta dārziņa sniedz gandarījumu un lepnumu. :)

Izklaide. Jā, tas ir ļoti daudzpusīgs jēdziens. Man izklaide skiatās gan snovs [ko tiešām gribētu kādreiz dzīvē saņemties pamēģināt :D], pastaigas pa mežu, gulšņāšana saules staros ezera krastā ar labu grāmatu pie rokas, gan ballīte ar dančiem, gan vnk filmu vakars un čills ar draugiem. Izpriecas pie dabas ir izbaudītas, tādēl gribās to, kas vēl nav izbaudīt līdz mielēm. :) tas laikam ir cilvēka dabā- gribēt to, ko nevar [vai grūti, reti] gūt.

Ai, man liekas novirzījos mazliet no tēmas :D

Ok. Nekādā ziņā nebija plānots Tevi nostādīt tādā pozīcijā. Visticamākais, ka man šāds bias ar abām ķepām PAR laukiem ir tieši dēļ tā, ka pārāk ilgi dzīvots pilsētā. Un, tad jau arī nav brīnums, ka pret tik radikālu viedokli jebkas mērenāks izskatās pēc 'pret'. Doesn't mean that it is. :)
Vēl mēs to varam risināt arī tā, ka slēdzam tēmu. Bet to, davaj, atstājam kā pēdējo variantu.
Viss, ko es zinu, ir, ka pirmkārt, tās laikam ir dziļi cilvēciskas brīvības alkas. Katrs kartupelītis, kas paša izaudzēts, ir kartupelītis, kas neliek tev vergot kāda cita labā. Katra malkas pagale, kas kurās katlā, ir iespēja izvairīties no rēķina pastkastītē. Iespēja izraut adatu no vēnas. Un tas ir tas, ko es vienmēr esmu gribējis. Pilsētā tam visam neredz galu. Pilsēta tā ir būvēta, lai visi mūžīgi būtu cits no cita atkarīgi. Nevis saistīti (sak, kaimiņ - es līdz centram. Tevi paķert?), bet atkarīgi. Tu saproti domu..
Un izklaide - izklaide tad var arī pagaidīt. Vienmēr varēs ar Nikon kameru ieņemt Skrundas lokatora pamesto pilsētiņu. Vienmēr varēs gulēt ezera krastā ar labu grāmatu rokās (šitais vēl jāparovē). Bet vispirms..

Iskatās Tev šī diskusija ir tīri labi iepatikusies :D

Sabiedrības modeli vispār mēģina augstāk stāvošās personas veidot tā, lai maksimāli vieglāk būtu kontrolēt šo baru aitiņu. Un protams, vienā lielā ganāmpulkā to darīt ir vieglāk...

Pamēģini gan. Laba grāmata- laba lieta. Ezera krats- laba lieta. Abas kopā- amazing :)

Esmu darbā- ieslēgusies cita domāšana šobrīd, tapēc tā īsi... :D

Kā nu ne. Mini, kāpēc. :]

Ak nu neliec man atkal minēt. Es jau nofeiloju minot pie tās bildītes :D Saki visu kā ir :D

Tu bojā visu jautrību. Skaidrs, ka problēma ir aitās. Skaidrs, ka sakarīgas diskusijas patīk. Skaidrs, ka patīk cilvēki, kas prot izteikties. Skaidrs, ka vislielākā jēga tēmas pārspriest ar tiem, kuri ir atraduši variantus, kā pārvākties pretējā virzienā.

Skaidrs :)

Huh! Sabojāt visu jautrību- neforša sajūta. Nudien! :/
Aiz lielā krenķa jāiet laikam uzsmēķēt- dai zakuritj, m? :D :P

-ņetu.
-kak - ņetu, čo - ņetu?
-ņekurju.
-da laadna.. a mobiļņij teļefon estj?

Negribu lekt uz to tēmu. Nelēkšu arī.

Es domāju, ar šo mēs arī varam beigt :)