Skatos, ka, gluži negribot, esmu nonākusi pozīcijā- pret laukiem, par lielpilsētu. Bet, kā jau minēju sākumā, tā nemaz nav. Katrā vietā saskatu savus plusus un mīnusus.

Biku informēta par tiem visiem gudrajiem katliem un trubām un visādām tādām uzpariktēm esmu. Zinu jā, ka tās ir varen noderīgas un labas lietas, bet ne jau visi laukos dzīvojošie var tādus piekus atļauties. Es piemēram, ja tagad sev celtu māju laukos, celtu ar to sistēmu, kur siltumenerģiju ņem no zemes. :)

Vispār, esmu secinājusi, ka Tev ir vienkārši paveicies ar pašvaldību. Tādēļ Tev arī ir tik pozitīvs priekšstats par dzīvi laukos. Vai arī riktīgos laukos neesi bijis :P
Es par savu pašvaldību varētu tikai sūdzēties, un sūdzēties. Bet tā kā labuma no tā nebūtu ne man ne arī kādam citam, tad neuzskatu par nepieciešamu to darīt :D

Runājot par lauksaimniecību. Jā, neliels mazdārziņš pie mājas ir forši. Bet lai ar kaut vai kartupeļus visai ziemai nodrošinātu piemēram 3 cilvēkiem, vajag tomēr pastrādāt krietni. Pati pagājušajā pavasarī uzraku dārziņu, kur visādus lauku labumus stādīju/sēju. Bet viens gan jāsaka, ražas novākšana no paša iekopta dārziņa sniedz gandarījumu un lepnumu. :)

Izklaide. Jā, tas ir ļoti daudzpusīgs jēdziens. Man izklaide skiatās gan snovs [ko tiešām gribētu kādreiz dzīvē saņemties pamēģināt :D], pastaigas pa mežu, gulšņāšana saules staros ezera krastā ar labu grāmatu pie rokas, gan ballīte ar dančiem, gan vnk filmu vakars un čills ar draugiem. Izpriecas pie dabas ir izbaudītas, tādēl gribās to, kas vēl nav izbaudīt līdz mielēm. :) tas laikam ir cilvēka dabā- gribēt to, ko nevar [vai grūti, reti] gūt.

Ai, man liekas novirzījos mazliet no tēmas :D