Ļoti toleranta attieksme. Man patīk. Un būtībā tā arī ir, es tikai varbūt vairāk dalītu cilvēkus pēc psihotipa, un tas arī būtu kā punkts nr.1), proti, ka ir atšķirības starp pilsētas īpatņiem un lauķiem (nu, tā brutāli paņemot). Un piekrītu, ka arī pats nevarētu būt bez vainas šādā kontekstā, jo visa līdzšinējā dzīve pavadīta lielpilsētā, un ne tās labākajā rajonā.

Tad nu aiziet:

2)Pilsētnieki ir noslēgtāki, nervozāki, agresīvāki. Lauku/mazpilsētu iedzīvotāji ir atvērtāki, labsirdīgāki un izpalīdzīgāki. Tā neizbēgami notiek ar visiem, kuri pārceļas.
3)Nav gaismas piesārņojuma.
4)Nav stresa faktoru - sastrēgumu, konfliktsituāciju, trokšņa (reindžs no urlām līdz naktsklubu dzīvei)
5)Iespējas nodarboties ar lauksaimniecību/dārzkopību pilnīgi citā līmenī, nekā tikai uz palodzes audzējot lociņus un baziliku.
6)Svaigs gaiss
7)Tīrs ūdens (akā, urbumā un vatevā).
8)Nav maksājumu par to pašu ūdeni, kanalizāciju, gāzi un citiem brīvprātīgi-obligātajiem piespiedu komunālajiem maksājumiem, bez iespējas no tiem izvairīties.
9)Mežos ir sēnes, ogas, rieksti un viss cits. Par brīvu.
10)Zems kriminālo aktivitāšu risks (atstāju velli pie veikala. stulbā kārtā ar atslēgu slēdzenē. Pēc 15 minūtēm baiks joprojām bija turpat. Rīgā tas būtu tas pats, kā pa taisno to atdot pirmajam pretimnācējam)
11)Infrastruktūra. Ceļi - kā pasakā, gludi, skaisti, tīri, greiderēti un šķūrēti. Sāls neēd apavus, jo sāli vienkārši nekaisa.
12)Fiziskās aktivitātes - rakt sniegu, ravēt dārzu, celt māju/šķūni/kūti. Braukt ar velli. Pilsētas ekvivalents ir fitnesa zāle, kur pēc ofisa nodzīt riepu. Par maksu.
13)Laiks. Iespēja sajust dabas ciklus un pārmaiņas. Ziemu, vasaru, rudeni, pavasari. Pilsētā ir tikai 2 gadalaiki - vasara un slapjdraņķis.
14)Veikalā 4 no 5 cilvēkiem runā latviski. Sveicinās latviski. Tie, kuru dzimtā mēle nav latviešu, tik un tā pāriet uz mūsu valodu, nevis otrādi.
15)Iespēja iegādāties produktus tirdziņā, un aprunāties ar konkrēto zemnieku, lai nav tā, ka 'latviešu' gurķi patiesībā ir Lietuvas.
16)Satiksme ir labāka kā lielpilsētā un, surprisingly, kudaš lētāka.
17)Vairums pakalpojumu un preču iespējams saņemt uz vietas.
18)Iespējams šķirot atkritumus. Kā lokāli - kompostkaudzē/uz ugunskuru/'eh,šitā burciņa vēl ievārījumam noderēs', tā arī konteineros. Un sistēma reāli strādā.
19)Ainava aiz loga. Zvaigžņota debess. Mēness. Mākoņi. Zirgi.
20)Iespēja griezt mūziku līdz skaļumam, pie kura pārplīst bungādiņas. Arī pēc 23iem. Neviens nesūdzas.
21)Iespēja turēt mājdzīvniekus, neradot liekas problēmas un neērtības.
22)Iespējas virpot, zāģēt, fleksēt, naglot, lodēt un ko tik vēl nē, neradot problēmas sev vai citiem.
23)... liste tiek papildināta konstanti. Tie ir individuāli novērojumi, piemēram, par to, ka cik kruti ir, ja izrādās, ka pašvaldība nošķūrē tev piemājas ceļu, lai gan pēc būtības tas ir servitūta ceļš un šiem tas nav jādara. Citiem vārdiem sakot, runa ir par attieksmi.

Ir tikai viens mīnuss - dzīve mazpilsētā/laukos varētu būt garlaicīga cilvēkiem, kas pieraduši pastāvīgas atrašānās sabiedrībā un aktīva dzīvesveida tādā izpratnē, ka 'live fast, die young', un nezina, kā sevi nodarbināt ārpus tā. Bet, kā Tu sākumā teici - katrs jau izvēlas to, kas viņam/viņai tuvāks un ne man par to spriest (tobiš, es varētu, bet vai vajag?).