Atkal mēdz salt rokas. Gluži stindzinoši reizēm, bet visbiežāk – tā it kā uzjautrinoši. Steigties, bēgot no saskares ar ledainu vēju tieši sejā, piešķir svarīgumu tavai stājai un soļiem - noteiktību. Vēl jautrāk būtu, ja mani šādos apstākļos nepiemeklētu garais klepus vai hroniskas iesnas, no kā, saprotams, vairs nevar aizbēgt, aizverot durvis un logus. (Slimošanā skolas laikā bija vairāk prieka.)