Man ir mazliet skumji, un es atkal izaicinu neziņu. Pārāk daudz jautājumu - pārāk maz atbilžu, bet tas viss it kā jau ierasts un izraudāts. Pietrūkst mazliet no šā un no tā, no Epiphany, no valodas, no reibuma. Es zinu, ka tūlīt varu sapiņķerēties tajā nožēlojamā sirdsslimniekā atkal un arī nomirt viņa ļaunajās asarās.