Savādi ir vecie čekisti.
Es zinu, ka viņi mani pieskata. Ne jau ka Kārkliņkungs tiešām precīsi pusdeviņos, kad sāku darbu, nāktu manā kabinetā tikai pēc šķērēm vai līmlapiņas. Iespējams, ka viņš neko sliktu nedomā, pats nemaz neapzinās, bet vienmēr kad izsaucu liftu, lai nobrauktu uzsmēķēt, viņš iznāk no kabineta, lai kaut kur dotos vai pat nedotos nekur. Un tas jau nekas, ka viņš sit uz pleca un saka, ka nekas, ka nokavēji, jo es zinu ļoti labi, kas zem tā slēpjas. Tas ir asinīs. Viņš nedenuncēs, bet viņš būs gatavs denuncēt.