Es saku: dodiet man krīzi!
Gudri prāti saka, ka krīze vēl nav bijusi, ka tā vēl tikai būs. O jā, tad mums būs kā toreiz - panki, šņabis, žurkas, bads! Vai vismaz var cerēt uz iedvesmu!?
O, kā mēs dzejosim, mēs dejosim uz miskastēm, lēkāsim pa mašīnu jumtiem, demolēsim veikalus, izceļosim uz Kanādu, kur celsim žagaru būdu un kursim dziestošu ugunskuru, mēs mīlēsimies zem cauriem lietussargiem, lasīsim sapuvušu lapu grāmatas bez vākiem! Sapņi pārņems mūsu prātus, mēs pieteiksim karu Norvēģijai un nolādēsim likumus, mūsu izpūrušie kaķi vedīs mūs kaujas takās uz labākiem medību laukiem, mūs - saplēstos halātos tērptus, dubļiem noziedušos un bezpalīdzīgus skaistuma priekšā, nemirstošā skaistuma, kas kurbulēs mūsu prātus, dziņas, kas liks gavilēt iedomu uzvarās! Smeldzes saldums, mani dārgie, mani mīļotie!