Labrīt! Un cik skaista ir šī diena! Un cik daudz man darba.. Un es pēc tam iešu mājās un tur man būs vēl vairāk darba. Es nevaru saprast, kur man pazudušas visas stundas, kurās baudīt padarīta darba mieru. Un jo vairāk pavasaris, jo vairāk gribās darīt vairāk un vairāk. Piemēram, Berlīne. sasodīts, kad es varēšu būt atkal Berlīnē. Kā pavasaris - tā Berlīne galvā. Un Hamburga arī mazliet. Kā pavasaris - tā gribās pašai savu tenislaukumu un klavieres, un visu iearhivēt, vissmalkāko manikīru un .... sasodīts, kad tikai? Stundas izdziest kā nebijušas, te es biju tur un tad te, te domāju to un tad šo, bet mūžība sataustāma tikai sapņos, kuri izdziest no apziņas tikpat ātri kā manas stundas un dienas šajā skaistajā pavasarī.