Tā saplēstā blūze bija tik traki kairinoša, es spilgti atceros - cik ļoti nedrīkstēja. Nakts un alkohols, bez tā visa - neuzminēta, ilgi slēpta iekāre, kuras plēsējspēku nevarēja aprēķināt tādēļ, ka to priekšstatīties bija neizrunājot aizliegts, - tas viss, tas bija dzīvs skaistums, aizrīšanās prieks. Rīts atnesa noslēpumainu smaidu - mēs sapratāmies, nesaprotot, kā saprast. Nekad vairs ne vārda par to.