Aptuveni par mākslu, laika garu un norietu.
Produktivitātes priekšnoteikums ir diletantiskums: uzrunāt, apspriest un ietvert īstenību, to nojaušot tikai ar tumšu sajūtu – aptuvenībā, tā ne? Varbūt šī nojaušana labāk par citiem ir liela vīra prioritāte. Aptuvenību pacelt mākslā ir uzdrošināšanās, bet bez šīs uzdrošināšanās nav mākslas un produktivitātes.
Frīdels raksta, ka auglīgās jaunās idejas nekad nenāk no kāda atsevišķā, bet gan vienmēr no laika gara, vienmēr tikai tās, kas perinās kolektīvā zemapziņā – tās ir tās idejas, kuras kļūst revolucionāras, kuras maina laika garu.
Bet šodien? Vai šodiena ar savu tuvredzīgo, zemisko materiālismu iezīmē mums zināmās kultūras norietu? Ko jaunu, ko ĪSTU tā var piedāvāt? Kur it tas ģēnijs, kurš pateiks īstos vārdus!