Vienkārši. Vēl vienkāršāk. Kā kārtslēkšana, kā virves dejošana, kā karuseļi. Ci-hi-hi-hi-hi-rks. Man piešķiriet, lūdzu, mazliet dvēseliskuma imitācijas, ja nu gadījumā kādam ir par daudz un par samaksu neprasa man izliet asinis! Man, lūdzu, kafiju, sarunas, cigaretes, mīlēšanos un smieklus, mani, lūdzu, aizmirst, nepieskaitīt, atgrūst pagaidām nost no visa, kas sadziedās ar „the worried mood of the time”.