Visai šai ikdienas skriešanai neredzu galu. Esmu varen saprojektēta dāma. Kad gan pienāks tā saulainā novakare, kad varēšu teikt: "Sirds, atpūties, šķūņi ir pilni"? Tas, saprotams, viss ir retorika. Apveltīta ar kritisku domāšanu, es jau tagad zinu, ka ja šāds vakars arī pienāktu, es ieprojektētu vēl daudz ko citu uz līdzenas vietas vai arī debesis iebruktu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: