Vienmēr, kad lielākā daļa manu "es" iekārtojās pavisam ērti, kādā klusā zemapziņas nostūrī knupīti izspļaus viena no Traumām. Itin kā nevarētu padzīvot mierīgi kādu laiciņu. Man tikai vajag laiski rušināties domu dārziņā lai pavisam noteikti uzdurtos vienai otrai nezālīgai inercei. Nedomāju, ka rušināties mazāk varētu mani aizvest tālāk, jo lietu nesaprašana mani briesmīgi nomāc. Kad mazliet parušinās, tad uzreiz liekās, ka viss ir smieklīgi un tāpēc atrisināmi.