Ielas
Pārāk maz tagad sanāk soļot pa pilsētu kā agrāk, steidzoties birdināt klaudzošus soļus vienu aiz otra, pa-pam pa-pam, apdzīt vecmāmiņas un izvairīties no mātēm ar brēcošiem bērneļiem, plūst pāri ielai kopā ar 20 citiem, kad iedegās zaļā gaisma, salīt vasaras lietū kopā ar 20 citiem, iemaldīties krogā vai antikvariātā pašai nemanot un tā jo projām.
Es ļoti esmu iemīlējusies kādā pakalnainā Invernesas nostūrītī pie Nesas upes! Tur ir brīnišķīgas Viktorijas laika gotikas pelēkiem akmeņiem būvētās villas, bet šur tur pavīd kāda tā perioda vidusšķiras mājele, kādā es sapņoju iemitināties. Es katru reizi saku M., kad esam tur, cik ļoti laimīga es būtu ar kādu stūrīti no vienas no šīm senlaiku būvēm un mazu rožu dārziņu (visiem šeit vienmēr ir bijuši rožu dārziņi), cik sajūsmināta es katru rītu ietu uz beķereju pēc maizītēm, ja vien es varētu iet pa šādām ielām un viena būtu savā ziņā mana! Man šķiet, ka M. klusībā sapņo par plašu, baltu māju ar lielu zaļu mauriņu un 3 en-suite guļamistabām mazliet ārpus pilsētas. Protams, šobrīd tik plašus mērogus neplānojam, bet es nemaz negribu plānot! Es gribu dzīvot pelēkā akmens mājiņā ar 5 skursteņiem un pavisam noteikti klusajā centrā! Atliek vienīgi cerēt uz atbalstu no augstākas providences, ka izlemšanas brīdī kāds šāds variants tiks piespēlēts un M. būs spiests atzīt, cik romantiska šāda dzīve ir (noteikti ir nevis varētu būt).
Pa vidu visai šai brīnišķīgajai apbūvei ir Bellfīldas parks. Vieni rododendri un rozes un visādi savādi, no tālām zemēm savesti koki, Viktorijas laika dārznieku netikums. Vakar mēs tur bijām spēlēt tenisu, un, saprotams, doma, ka aiz māju stūra varētu būt 6 teniskorti mani pamatīgi sakairināja. Man šķiet, ka lielākajā daļā manas spēles kļūdu bija vainojama mana sapņainība. Pirmkārt tāpēc, ka es dzīvoju vietā, kur ziemas var nebūt, kur februāra vidū var spēlēt tenisu ārā, neapbruņojoties pat ar garroci. Otrkārt tāpēc, ka visapkārt uz pakalniem satupinātas villas ar skatu uz vienmēr strauji plūstošo Ness upi (un teniskortiem). Treškārt tāpēc, ka esmu laimīga, ka varu tā sapņot. Ka man mājās vienmēr ir franču siers un Dostojevskis.