Reģionālais Direktors
Un Februārī man būs jauns tituls. Nemaz ne slikts sākums jaunajam gadam. Nesaprotu vēl joprojām, kāpēc viņi domā, ka es to varu pavilkt.
Ilustrējot dzīves ironisko pusi, varu teikt, ka ja es būtu mans reģionālais direktors, es domātu, ka tā latviešu spindzele ir nestabīla. Es Paulu redzu labi ja reizi nedēļā, bet vienmēr ir kaut kas, kas mani manā rīcībā drausmīgi sadusmo. Piemēram vakardien mēs runājām pa telefonu un viņš ļoti pieklājīgi apvaicājās par manu veselību, jo es biju slima pāris nedēļas atpakaļ. Es entuziastiski adbildēju "thank you, Paul, I'm feeling exellent, very well indeed" - un tad kaut kas iekļuva manā rīklē un es sāku histēriski klepot.
Ja Jūs iedomājieties manu Reģionālo Direktoru, tad iedomājieties biznesmeni ap 50, kādu to rādītu filmās, ārkārtīgi ieturētu, cēlu, nopietnu, vienmēr aizdomīgi smaidošu, mīklainu, visu redzošu. Kad viņš mani intervēja manai pirmajai vadošajai pozīcijai, mēs daudz jokojām un atmosfēra bija lieliska. Viņš skaidri un gaiši lika saprast kādu uzmanību viņš pievērš valodas psiholoģijai, kā viņš neieredz tādus piemērus kā "no problem at all" etc. Es, saprotams, nopietni piebalsoju. Ever since then, kad Pauls man jautā "How are you today" es saku "not bad, not bad at all"! Katru reizi es gribu nokost sev mēli. Jocīgākais, protams, ka es nevienam citam neatbildu ar "not bad at all".
And that's my story (lasīt ar vikingu akcentu).