Tik ļoti gara diena. Un tās vidū ļoti garas sarunas ar reģionālo priekšnieku. Kaut es zinātu kādus buramvārdus kā īsināt stundas līdz pirmdienas pēcpusdienai! Ja notiktu tā, kā, es ceru, notiks, es tik ārkārtīgi priecāšos! Tas būtu kā ieniršana vilņos nevis šūpošanās uz tiem. Ja vien esmu gatava šādam izaicinājumam. Pusotru stundu skaidroju augstāk minētajam priekšniekam, kāpēc es esmu gatava. Kāpēc lai es pati nenoticētu? Ja jā, nekas cits neatliks kā būt gatavai.
Lūdziet par tiem, kas ir jūrā!