Ernests
raspodiņu tēja atsauca atmiņas no 4 gadu vecuma, kad gāju uz poliklīniku vingrot un spēlēties ar citiem bērniem. Maizītes bija jāņem līdzi pašiem, bet tēju un vitamīnus deva tur.
šodien mans jaunais draugs/istabas iemītnieks/mājdzīvnieks izdomāja pakarāties virs galda. Šobrīd rāmi sēž uz lapiņas. Vakar no rīta es šo pārsteidzu, kad viņš (nemāku noteikt zirnekļu dzimumu, tāpēc saukšu viņu par Ernestu) cītīgi pētīja mapi ar materiālu konspektiem. Laikam iepazīšanās ar Doloresu viņam nav bijusi veiksmīga - tikko pamanīju, ka viņam ir tikai 7 kājas :(
:D Aizgāja Ernests pārbaudīt, kad svinama vārda diena, bet tagad ievērtē rakstāmgalda kultūrslāni...