Nekad nebiju domājusi, ka par ķīmiju domāšu ar tādu negribēšanu un nepatiku. Nezinu, kāda bija iepriekšējā lekcija, bet, ja
*no Boila, Šarla un Avogadro likuma var iegūt "vispārīgāku" vienādojumu (ko ikviens fiziķis pazīst kā Mendeļejeva-Klapeirona vienādojumu)
*"mēs varam lietot arī citas mērvienības, bet izmantosim SI sistēmu"
*"šis jau vēl ir salīdzinoši vnk uzdevums (izmantot P*V/T=const un izoprocesu), bet jums būs jāsaliek divas formulas kopā"
*labi, piekrītu, ka atbilde noder
*"fiziķi taču jau skolā rakstīja klāt visas mērvienības, ķīmiķi dažreiz grēko, bet... Citādi var vēl aizmirst kādu lielumu..."
*"uzdevumi par atomiem ir tīrā fizika, tāpēc jums būs tikai par ideālas gāzes vienādojumu (fizikā tie ir saliekam-lielumus-gatavās-formulās uzdevumi!!!)"
*un vispār... to esmu dzirdējusi gan praktiņos, gan molekulārfizikas lekcijās
*man bail vai spēšu uzrakstīt uzdevumus tā, lai "es spētu izsekot jūsu domu gājienam". Tjip, ja viņai nepatīk mans uzdevuma risinājums, viņa man par to noņem atzīmi.

un neapgalvojiet, lūdzu, ka kalnos gaiss retināts, jo temperatūra zema. fizikā tā nemāca.

Līdz ar to arī sterilās laboratorijas nesagādāja nekādu prieku. Tā riebīgā sajūta, kad bail kaut ko izdarīt nepareizi un ka vēl skatās uz pirkstiem...

Tagad piemeties dullunsmaggalvis, bet vēl jāizprot lineārā telpa. Rīt divi kd.
Garumgara diena bijusi.