No rīta puses atkal bija zpd aizstāvēšana. Tas viens vecis nolika visus darbus, ko es dzirdēju. Kristīnei lika izskaidrot ntās reizes darbības principus, vienu džeku noveda līdz pamatīgam stresiņam, ar citu sāka runāt ne pa tēmu. Un mūsu darbā viņam nepatika fragmentārisms un laiks uz grafika ass.

Es aizbēgu pirms Skruzis teica savu aizstāvības runu.
Uz Daugavmalu.
Tā bija gara pastaiga.
Un gulbju skaitīšana.
Un cenšanās noturēties, lai nesamērcētu kājas.
Nedrīkst aizmirst par jauko ilūziju un kādu, kas aizturēja vēju...
Silts smaids un pelēkzaļu acu skatiens.

grrr... un zvans no Kārļa ĻOTI NEPIEMĒROTĀ brīdī :/ (vajadzēja izslēgt skaņu)