Mans lietussargs šodien devās pasaulē. Jācer, es viņu atstāju jogā, nevis kaut kur pa ceļam vai rimi, jo pēdējā 100% uzticamā atmiņa ir par to, kā es nocēlu mēteli un zem mēteļa karājās lietussargs.
Kad kaut kas nozūd vai vajag atcerēties specifiskas lietas, nākas pamanīt, cik selektīva ir atmiņa, un cik daudz lietu tiek darītas automātiski. Un ja tās nav apzinātas, tad bieži nav iespējams tās atcerēties.