Pūkgrāmata
Tikko pabeidzu "Pūķa dziesmu".
Ceturtdien, gaidot Jāni, iegāju Zvaigznē, izstaigāju gar plauktiem, cerībā, ka kāda grāmata mani uzrunās, bet pēdējā laikā šīs ir baigi nerunīgās. Un kad vēl iedomājos, ka plauktā tāpat nav vietas un maksā šamējās ar kārtīgu pusdienu tiesu, tad kaut kā lielā kāre noplok. Bet nu šito tomēr beidzot paņēmu. Biju noskatījusies un nospriedusi, ka netiks man.
Sāku lasīt un pie Si-Ro vārda šķita, ka esmu kaut kur to jau lasījusi... Jā! Atradu kurbijkurnē Kaguras pavedienu. Man gan šis nu tā, nepārāk toreiz patika, tikai drusku palasījos, bet šovakar... Kā sāku, tā līdz beigām.
Grūti pateikt, ka tā ir latviešu literatūra. :) Personāžu vārdu izvēles dēļ. Citur man šķiet, ka ieskanas latviešu valodai raksturīgi teicieni un vārdi. Bet vispār ir baigi labs! Tāda stīdziņa no Potera (ļaunais nogalina vecākus, svarīga izdzīvojusi persona), Eragona (pūķis taču :D pakļautie pūķi, pāris izdzīvojušie pūķi, vispasaules kara ainas) un, manuprāt, arī no Gredzenu Pavēlnieka, jo tieši tas man saistās ar visām tām miljons mītiskajām rasēm. Un galu galā vēl dzirksteļojošā mīlestība starp dažādām rasēm.