Pavasaris klāt. Līdz Lieldienām gribu iztīrīt istabu. Vienu mazu ģenerāltīrīšanu.
Tagad esmu ne-zaļa.
Kosmētikas plauktiņš izvācās. Žēlošu vecās grāmatas, jo tās ir tik ļoti vecas, ka noteikti ir vērtīgas. Dažas ir arī interesantas. Dažas vēl nelasītas. Tā, sākam. Franču smaržas mammai, Avona - miskastē. No stāvēšanas jau sadzeltējušas! Turpat nonāk visas vecās nagulakas. Kaut kā nelakojas. Ja gribēšu, nopirkšu pāris jaunas. Sejas pieniņš gaišo kurpju tīrīšanai - miskastē! Ķermeņa aromatizators ar spīdumiņiem no ģimnāzijas laikiem - miskastē! Smaržu paraudziņi-mitrās salvetes - miskastē!
Ar tādām lietām ir viegli. Bet ko darīt ar dienasgrāmatām un vēstulēm? Atradu gadagrāmatas. Lūk, visu pārējo var miskastē, bet šitā ir manta. Man pat nav īpaši jākautrējas par savu muļķīgo ierakstu. Tobrīd biju jau drusciņ paaugusies. :D
14:31 Viss. Visas vēstules sīkās driskās guļ miskastes maisā. Tāpat kā mana super lieliskā mape no nometnes, tā uz kuras ir daudz, daudz parakstu no cilvēkiem, ko es nepazīstu. :D To sauc par atbrīvošanos no pagātnes. Tiesa, tas šoreiz noteikti nenotiks ar maniem vidusskolas fizikas kontroldarbiem :D