Sīkumu vācelīte
Teātris ir garām, aprīlis arī.
Mans lācis ir ieguvis peku un 1,5 ķepas, bet zaķim ir ausis, ķepas, galva un kantīte no kājām.
šobrīd ir Rīga-Berlīne-Minhene-būsvilciensuzvietas-Lindau. Par otru jāpadomā.
Šī teātra trupa tāpat kā Līgas (gan mazliet citādāk) beidz savu pastāvēšanu. Rudenī redzēšu, ko darīt tālāk. Līdz tam man ir vasara, skaista, vēl neizpildīta vasara, kur katrai dienai JĀBŪT lieliskākai par iepriekšējo.
Atkal aizmirsu nopirkt maisiņus, jāizpēta, kā izskatās tie 'bobini', varbūt es varu sev kaut ko līdzīgu sagriezt no picu kastu vākiem, lai satītu tad savus esošos diedziņus smukā kārtībā. Es gribu kasti ar iedaļām :) Gribu daudz diegu, gribu audumu metriem :D Ai. Visādas nevajadzīgas iegribas. Bet es dievinu savu zaļo kastīti, kurā bija Madaras sejas krēms un lūpu balzāms, kas, starp citu, brīnišķīgi rūpējas par Jančuka sarkano degunu (puņķu dēļ). Viņa ir smuka un ērta :)
Man patīk lieli miskastes maisi, beidzot ir tikusi labi lasāma grāmata - "Krusttēvs atgriežas" - tas, kurš Maikls Korleone.
Varbūt es esmu nobriedusi kādu daļu savu grāmatu atdot prom? Varbūt tiešām jāsameklē kāds tas grāmatu portāls un jāsaliek iekšā tās visas, kas man ne pa kam nelasās?